Dānijā trešdien notikušajā referendumā vairākums dalībnieku pārliecinoši atbalstījuši atteikšanos no līdzšinējām izņēmuma tiesībām nepiedalīties Eiropas Savienības (ES) kopīgās aizsardzības politikas īstenošanā, liecina provizoriskie rezultāti.
Pēc 99% biļetenu saskaitīšanas vēlēšanu komisija paziņojusi, ka par atteikšanos no izņēmuma tiesībām nobalsojuši 66,9% referenduma dalībnieku, bet pret - 33,1%.
Tiesības piedalīties referendumā bija gandrīz 4,3 miljoniem Dānijas pilsoņu, kuriem bija jāatbild uz jautājumu, vai Dānijai turpmāk jāpiedalās ES drošības un aizsardzības politikā.
"Šovakar Dānija ir devusi ļoti svarīgu signālu mūsu sabiedrotajiem Eiropā un NATO, un [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam. Mēs rādām, ka tad, kad Putins iebrūk brīvā valstī un apdraud stabilitāti Eiropā, mēs, pārējie, saliedējamies," uzrunājot atbalstītājus, sacīja Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.
"Dānija tagad var piedalīties Eiropas sadarbībā drošības un aizsardzības jautājumos. Un tādēļ esmu ļoti, ļoti laimīga," teica Fredriksena.
Aptaujas pirms referenduma liecināja, ka vairākums atbalsta atteikšanos no līdzšinējām izņēmuma tiesībām.
Par atteikšanos no izņēmuma tiesībām, kas ir spēkā kopš 1993.gada, iestājās arī lielākā daļa Dānijas partiju, tostarp pie varas esošie sociāldemokrāti, kuru līdere ir Frederiksena.
Kopumā Dānijai izņēmuma tiesības ir četrās ES sadarbības jomās - aizsardzībā, pilsonības jautājumos, policijas un tieslietu sadarbībā, kā arī vienotās valūtas ieviešanā. Kopenhāgenai tās tika piešķirtas pēc tam, kad 1992.gadā referendumā Dānijā tika noraidīts Māstrihtas līgums par ES dibināšanu.
Atkārtotajā referendumā pēc izņēmuma tiesību piešķiršanas līgums tomēr tika apstiprināts.
