Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems atzinis, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā viņam zudusi ticība atturēšanas taktikas iedarbīgumam, un vienlaikus uzsvēris nepieciešamību pēc lielākas sabiedroto klātbūtnes un gatavības operatīvi reaģēt uz briesmām.
"Atturēšanai es vairs neticu. Iebrukt Ukrainas teritorijā likās pilnīgi nejēdzīgi, tomēr tas ir noticis. Ticu tikai vienam - jābūt gataviem tam, lai ienaidnieks, kolīdz tas šķērso robežu, saņemtu pēc nopelniem," viņš sacījis Igaunijas sabiedriskajai televīzijai.
Pēc Herema teiktā, līdzekļi, kas šogad apsolīti Aizsardzības spēkiem, palīdzēs tiem sasniegt līmeni, kāda patlaban pietrūkst ukraiņiem.
"Šogad mums apsolīti vairāk nekā 800 miljoni, kurus varēsim izmantot divu trīs gadu laikā. Jārēķinās, ka arī ražošana prasa laiku. Pēc tam jau mēs spēsim šaut tālāk, un arī mūsu tuvas darbības ugunsjauda būs spēcīga," uzsvēris Aizsardzības spēku komandieris.
Runājot par jūnijā Madridē gaidāmo NATO samitu un ar to saistītajām Igaunijas vēlmēm, viņš norādījis, ka prioritāšu skaitā nav jauna pastāvīga ASV bāze Igaunijā, bet gan kopīgas mācības un ātra reakcija briesmu gadījumā.
"Mums ir vajadzīgs plāns, kas paredzētu, ka pretinieka agresijas gadījumā to sagaidīs daudznacionāla divīzija. Ja sabiedrība redzēs, ka šeit atrodas tādas vienības kā mācību "Siil" ("Ezis") vai "Kevadtorm" ("Pavasara vētra") laikā, kad tās ierodas un vienas divu dienu laikā integrējas mūsu daļās, tad tas ir tieši tas, ko mēs pašlaik gribam panākt," izteicies Herems.