Dienvidosetijā vēl nerīkos referendumu par pievienošanos Krievijai

© Reuters/Scanpix/Leta

Dienvidosetijā vēl netiks rīkots referendums par pievienošanos Krievijai, liecina pašpasludinātās Dienvidosetijas republikas prezidenta Alana Gaglojeva pirmdien parakstītais dekrēts.

Ar to Gaglojevs apturējis iepriekšējā prezidenta Anatolija Bibilova dekrētu, kas šādu referendumu paredzēja rīkot 17.jūlijā.

Gaglojeva dekrētā teikts, ka ar Krieviju nekavējoties tiks rīkotas "konsultācijas par visu jautājumu kompleksu saistībā ar Dienvidosetijas Republikas un Krievijas Federācijas tālāko integrāciju".

Ar šo dekrētu arī izveidota delegācija konsultācijām, kuru vada pats Gaglojevs.

Viņš norādījis, ka apturējis sava priekšteča dekrētu, ņemot vērā referenduma jautājuma "tiesisko seku nenoteiktību" un "atzīstot, ka nav pieļaujams vienpusēji referendumā izlemt jautājumus, kas skar Krievijas Federācijas likumīgās tiesības un intereses". Gaglojevs piebildis, ka "pilnībā atbalsta Dienvidosetijas Republikas pilsoņu iniciatīvu par tālāko Dienvidosetijas Republikas un Krievijas Federācijas integrāciju".

Jau ziņots, ka Bibilovs 13.maijā parakstīja dekrētu, kas paredzēja rīkot referendumu par pievienošanos Krievijai. Referendumā tā dalībniekiem bija paredzēts atbildēt uz jautājumu: "Vai jūs atbalstāt Dienvidosetijas Republikas un Krievijas apvienošanos?"

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 24.maijā teica, ka būtu jāmaina referenduma jautājums, jo tas esot juridiski neatbilstošs un paredzot jaunas valsts izveidošanu

"Juridiski tomēr jāizstrādā līdz galam šis jautājums, jo (..) referenduma jautājums ir juridiski formulēts kā Dienvidosetijas Republikas un Krievijas apvienošanās. Tātad juridiski tas ir tāds kāzuss, jo, ja ir apvienošanās, tad runa ir par kādas trešās valsts izveidošanu, kas, protams, nav iespējams," sacīja Peskovs.

8.maijā notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Gaglojevs uzvarēja Bibilovu un 24.maijā nomainīja viņu prezidenta amatā.

Abhāzija un Dienvidosetija pasludināja neatkarību no Gruzijas 90.gadu sākumā, taču šīs separātiskās republikas pastāv ar Krievijas militāru un finansiālu atbalstu un tajās ir izvietots Krievijas karaspēks.

Krievija pēc 2008.gada kara ar Gruziju atzina Abhāziju un Dienvidosetiju par neatkarīgām valstīm, taču vēl tās atzīst tikai Nauru, Nikaragva. Sīrija un Venecuēla. Pārējā pasaule Abhāziju un Dienvidosetiju uzskata par Gruzijas sastāvdaļu "de iure".

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais