Lietuva paredz stingrākus cietumsodus par spiegošanu

Lietuvas Seims pieņēmis grozījumus Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā, kas paredz stingrākus cietumsodus par spiegošanu vai kādai ārvalstij sniegtu palīdzību darboties pret Lietuvu.

Atkarībā no nozieguma sarežģītības turpmāk par spiegošanu varēs tikt piespriesta brīvības atņemšana uz laiku no četriem līdz desmit gadiem vai no sešiem līdz piecpadsmit gadiem.

Pieņemtajos grozījumos divkāršots minimālais cietumsods par šādu nodarījumu - līdz šim tas bija attiecīgi divi vai trīs gadi. Maksimālais iespējamais soda termiņš nav mainīts.

Vienlaikus noteikts, ka pie atbildības par spiegošanu var tikt sauktas arī juridiskās personas.

Par palīdzību citai valstij vai tās organizācijai darboties pret Lietuvu turpmāk būs paredzēts divu līdz septiņu gadu cietumsods. Līdz šim zemākā soda robeža nebija noteikta.

"Naidīgie ārvalstu izlūkdienesti un drošības dienesti, izmantojot par aizsegu uzņēmējus, žurnālistus, zinātniekus, dažādu delegāciju dalībniekus un nevalstisko organizāciju locekļus, veido informācijas avotu un aģentu tīklu, vervē Lietuvas pilsoņus un iefiltrējas valsts institūcijās, lai iegūtu tos interesējošu informāciju. Pēc Lietuvas izlūkdienestu datiem, naidīgo izlūkdienestu un drošības dienestu aktivitāte pēdējā laikā ir augsta un nemazinās," teikts Lietuvas Aizsardzības ministrijas sagatavotajā grozījumu projekta paskaidrojuma rakstā.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka persona, kas atzinusi savu vainu un piekritusi sadarboties, lai atklātu aģentus, kuri to savervējuši, tiek atbrīvota no kriminālatbildības.

Aizsardzības ministrija cer, ka tas palīdzēs savlaicīgi iegūt informāciju par nelikumīgu ārvalstu izlūkdienestu darbību un sakariem Lietuvā.

Saskaņā ar ministrijas datiem Lietuvā līdz šim par spiegošanu notiesāti astoņi cilvēki, kam piespriesti cietumsodi uz laiku no trim līdz desmitarpus gadiem.