Kremļa aprindās valda izmisums saistībā ar Krievijas karu Ukrainā, taču tā iznākums lielā mērā būs atkarīgs no rietumvalstu spējām un gribas Ukrainai piegādāt jaunus ieročus. Tā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Pasaules panorāma" norādīja ietekmīgais un godalgotais starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas projekta "Bellingcat" izmeklējošais žurnālists Kristo Grozevs. Cik ilgs varētu būt karš un no kā atkarīga Ukrainas uzvara – par to ar Grozevu ikgadējās Lennarta Meri konferences laikā sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš., ziņo portāls "LSM".
Cik ilgs varētu būt karš un no kā atkarīga Ukrainas uzvara - par to ar Grozevu ikgadējās Lennarta Meri konferences laikā sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Saskaņā ar Jums pieejamo informāciju un avotiem, kāds ir Krievijas spēku stāvoklis, kas mēģina uzbrukt Ukrainā?
Kristo Grozevs: Mums nav avotu pašā Kremlī, bet ļoti tuvu Kremlim stāvoši. Un, šķiet, starp tiem ir vienprātība, ka sākotnēji plānotais karš jau ir zaudēts un ka tagad ir jauns karš, bet daudzi no viņiem nesaprot, kādi ir tā mērķi. Tā izskatās pēc reaktīvas stratēģijas, kurā doktrīna par nākamajiem soļiem tiek pārstrādāta katru dienu.
Un patlaban izskatās, ka nav tādas gala stratēģijas, kas sevī neietver mobilizāciju. Bez mobilizācijas tā ir tikai reaģēšana uz Ukrainas armijas virzību uz priekšu, un tiek gaidīts, kāda tipa ieročus Ukraina iegūs no Rietumiem, un tad attiecīgi reaģēt.
Bet šķiet, ka nav tādas stratēģijas, kurā nebūtu ietverta mobilizācija ar vismaz 200-300 tūkstošiem jaunu Krievijas karavīru. Taču patlaban nav plaša sabiedrības atbalsta šādai mobilizācijai.
Vai ir stratēģija, kas ietver atkāpšanos?
Tā būtu racionāla stratēģija, bet mums darīšana ar iracionālu aktoru. Un iespējamāks ir, ja Putins ar pārliecību sapratīs, ka nav uzvarošas stratēģijas, viņš varētu izšķirties par kādu simbolisku uzvaru, izmantojot nekonvencionālus ieročus, kas varētu būt ķīmiskie, bet sliktākajā gadījumā pat kodolieroči. Jo viņš gluži vienkārši iekšpolitiski izdzīvot zaudējuma gadījumā Ukrainā nevar.
Kā ar munīciju? Nesen izteicāties, ka Krievija iztērējusi aptuveni 70% savas augstas precizitātes raķešu.
Tas nav tikai mans viedoklis, britu izlūkdienestu aprēķini ir līdzīgi, ka aptuveni 65% līdz 70% augstas precizitātes raķešu ir iztērēti. Vēl jāņem vērā, ka ne visas no tām patiešām ir precīzas un daudzas nenostrādā jau pie palaišanas. Un, lai izgatavotu jaunu raķeti, nepieciešamas aptuveni 45 dienas.
Tas nozīme, ka patlaban viņi tās izmanto taupīgāk, cenšoties izvēlēties specifiskus mērķus. Jebkurā gadījumā trīs mēnešu laikā viņiem šis resurss būs iztērēts.
Ļoti ierobežots ir arī cilvēku skaits, kas strādā ar precīzajām raķetēm. Krievijas armijā ir tikai aptuveni 30 cilvēki, kuri var ieprogrammēt šīs raķetes.
30 cilvēki?
30 cilvēki. Jo tam nepieciešama ļoti specifiska inženierijas un programmēšanas pieredze. Katra raķete tiek ieprogrammēta kā jauna lietotne, jauna programma. Un, cik saprotam, daudzi no šiem pamatā jaunajiem cilvēkiem ir ļoti negribīgi piedalīties karā. Tādēļ, pat ja viņi zaudē 10 no šiem 30 cilvēkiem, tas, visticamāk, nozīmēs precīzo raķešu spēju beigas.
Krievijas sauszemes spēki? Saskaņā ar Ukrainas avotiem - daudz zaudējumu.
Mums ir avoti Krievijas militārajā prokuratūrā, un viņi saņem daudz rakstisku sūdzību no tuviniekiem par pazudušiem dēliem, vīriem un brāļiem. Skaitļi, par kuriem mums ziņo, noteikti ir augstāki par 10 000. Manas aplēses ir tuvu Ukrainas aprēķiniem - aptuveni 20 000. Bet ko svarīgi saprast - daudzi no viņiem ir kvalificētākie no Krievijas karavīriem.
Daudzas no pirmajām vienībām sastāvēja no gaisa desantniekiem, specvienību kaujiniekiem no Pleskavas un citām elites vienībām. Tās tika iznīcinātas. Aptuveni trešdaļa no algotņiem kā "Vagner" grupas arī bija ļoti labi trenēti, salīdzinot ar vidusmēra karavīru. Arī viņi tika iznīcināti, aptuveni pieci tūkstoši.
Tas nozīmē, ka Krievijai tagad ir ne tikai kapacitātes, bet arī karavīru kvalitātes problēmas.
Ko tas nozīmē kara turpmākajai attīstībai? Vai tas iestrēgs? Kurā virzienā tas nosvērsies?
Krievijas īstermiņa stratēģija ir piebremzēt esošajās pozīcijās, un tas nozīmē, ka viņi var ļaut atgūt spēku vienībām, kas tur jau atrodas, un ievest papildspēkus - varbūt līdz 70, 80 tūkstošiem cilvēku no aktīvajām rezervēm. Vienlaikus katra diena ļauj Ukrainai pārgrupēties un iegūt augstākas kvalitātes ieročus. Daži no tiem ir pārsteidzoši precīzi un efektīvi. Varbūt esat redzējuši, kā nesen tika iznīcināti jaunākie Krievijas tanki ar rokās turamu Zviedrijas prettanku granātmetēju. Ja kāds pirms diviem mēnešiem man teiktu, ka var iznīcināt tanku ar ko lietošanā tik vienkāršu kā šautene... Bet tie tagad ir Ukrainas rokās, un pārsteigumu būs vēl vairāk.
Cik ilgi turpināsies šis karš?
Ja tas kļūs par pozicionālu karu, tas var turpināties vēl 6 mēnešus. Interesanti, ka ukraiņu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijai nav kapacitātes, lai turpinātu ilgāk par augustu. Es domāju, tas būtu labākais scenārijs Kremlim, jo
cena par karu Krievijas militārajai un ekonomiskajai elitei ir pārāk augsta, un tur kaut kas notiks, pirms Krievijai beigsies resursi kara turpināšanai.
Tad tas ir jautājums par noskaņojumu Kremļa iekšējās aprindās.
Noskaņojums raksturojams kā izmisums. Personīgs izmisums, ne tik daudz par valsti, viņiem tā daudz nerūp. Viņiem ir tās pašas ikdienas dilemmas kā Krievijas vienkāršajam iedzīvotājam, piemēram, kur samainīt naudu pret dolāriem, lai tā nezaudētu vērtību, vai kā nopirkt biļeti, lai šogad savu ģimeni dabūtu ārā no Krievijas, vai ko izdarīt, lai manam brāļadēlam nebūtu jāiet karā un jātiek nogalinātam. Šie ir tie paši jautājumi, ko sev uzdod drošības un izlūkdienestu augstākās aprindas. Un varat iedomāties, ka viņi nav lielākie atbalstītāji kara turpināšanai.
Minējāt, ka karš varētu turpināties vēl sešus mēnešus. Kādā veidā tas varētu noslēgties, kur varētu būt Krievijas, kur Ukrainas spēki?
Kas jau tagad ir iespējams un kam pirms pāris mēnešiem neviens neticētu, ir, ka Ukraina varētu atgriezties ne tikai līdz 24. februāra pozīcijām, bet varētu atgūt arī daļu vai visu teritoriju, ko kontrolē prokremliskie kaujinieki Doneckas apgabalā, un varbūt arī Luhanskā. Tas ir iespējams, bet tas ir vienādojums, kurā faktori var mainīties katru dienu. Piemēram, cik ātri Ukraina dabūs jaunus ieročus? Pat tikai divas, trīs dienas var mainīt vienādojumu, un es nevaru prognozēt, cik gatavas ir rietumvalstis ik dienu atbalstīt Ukrainu.