Baltijas valstis un Slovākija aicina atjaunot Ukrainu par agresora un tā atbalstītāju līdzekļiem

 
©EPA/Scanpix/Leta

Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes ECOFIN sanāksmē Briselē otrdien Latvija, Lietuva, Igaunija un Slovākija mudināja konfiscēt sankcijām pakļautajām Krievijas personām piederošos iesaldētos aktīvus, lai šos līdzekļus novirzītu Ukrainas atjaunošanai, informē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Četru dalībvalstu paziņojumā teikts, ka aktīvās karadarbības dēļ Ukrainā ir radikāli kritusies, pārtraukta vai izpostīta ražošana un lauksaimniecība, kā arī ar katru dienu mazinās nodokļu ieņēmumi. Situāciju pasliktina aktīvu un eksporta preču nelikumīga piesavināšanās lielā apmērā, kā arī būtiskie infrastruktūras bojājumi. Tādējādi valsts iespējas nodrošināt nepārtrauktu valsts dienestu darbību un sociālo pakalpojumu sniegšanu ir samazinājusies līdz minimumam.

Pēc Starptautiskā Valūtas fonda aplēsēm, Ukrainas maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīts līdz jūnijam sasniegs aptuveni 14,3 miljardus eiro. Arī Ukrainas atjaunošanai, pēc kara nodarītajiem postījumiem, būs vajadzīgi būtiski finanšu resursi, norāda ministrijā.

Ministrijā norāda, ka ES un tās sabiedrotie ir ieviesuši sankcijas, kas noteiktas pret Krievijas iestādēm, uzņēmumiem un fiziskām personām, iesaldējot tiem piederošus aktīvus. Lai īstenotu Ukrainas atjaunošanu pēc principa "agresoram jāmaksā", Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Slovākiju nākusi klajā ar aicinājumu Eiropas Komisijai izvērtēt juridiskas iespējas konfiscēt iesaldētos līdzekļus un novirzīt tos Ukrainas rekonstrukcijai.

Minētās četras dalībvalstis aicina arī rast iespēju tos iesaldētos aktīvus, kurus nav iespējams konfiscēt, paturēt iesaldētus līdz brīdim, kamēr Krievija pilnībā kompensē Ukrainai kara rezultātā izraisītos postījumus un ciešanas.

Pēc ministrijā paustā, būtiski, lai šādas aktivitātes notiktu ciešā sadarbībā ar starptautiskiem partneriem.