Versija, kāpēc Putins 9. maijā oficiāli nepieteica karu Ukrainai

Militārais analītiķis, NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs kanāla TV24 Speciālizlaidumā skaidroja, par ko liecina tas, ka 9. maijā Putins oficiāli nepieteica karu Ukrainā.

I. Rajevs norāda, ka šobrīd saskata to, ka Krievijas militārajai armijai ir kaut kāds redzējums par to, kā viņi var gūt panākumus.

"Mēs redzam, piemēram, pie Mariupoles un Harkivas palika praktiski Luhanskas un Doņeckas karavīri, tur nav ļoti maz krievu vienību kā tādu. Un viņi tad apzināti visas tās palikušās vienības koncentrē galvenajos uzbrukuma virzienos, tādā veidā mēģinot gūt panākumus" pauž I. Rajevs.

Viņš atzīmē, ka, vai tas izdosies, būs redzams tuvākajās nedēļās.

Jau vēstīts, ka iepriekš izskanējušās versijas, ka Putins 9. maija parādē Krievijā varētu paziņot par kara pieteikšanu Ukrainai un vispārējas mobilizācijas izsludināšanu, nepiepildījās.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns intervijā LTV raidījumā "Šodienas Jautājums" gan norādīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā 9. maija runā neatklāja visas kārtis. Pēc viņa teiktā, nebūtu gudri pateikt pretiniekam priekšā, kas notiks. Pētnieks pieļāva, ka iespējami arī negaidīti scenāriji.

Savukārt Latvijas Transatlantiskās organizācijas pētniece Žaneta Ozoliņa norādīja, ka Krievijas iedzīvotāji no Putina, visticamāk, negaidīja neko vairāk kā viņa parādīšanos un armijas klātbūtni. Pēc Ozoliņas teiktā, Putins sevi parādīja kā "miera nesēju", bet nevaram zināt, ko viņš domā.

Abi pētnieki arī atzīmēja, ka Putinam īsti nav sasniegumu, ar ko lielīties karā pret Ukrainu.