Ukrainas kara 80. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:15]

© Pixabay.com

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 14. maijā. Ukraina jau trešo mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22.15. Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus, ziņo Apvienoto spēku operatīvi taktiskā grupa "Austrumi".

21.28. Ungārijas jaunā prezidente Katalina Novāka inaugurācijas ceremonijas laikā sestdien nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un paziņoja, ka savā pirmajā ārvalstu vizītē viņa dosies uz Poliju, tādejādi nepārprotami norādot, ka vēlas atjaunot labās attiecības ar Varšavu.

19.26. Portugāle bloķējusi krievu oligarham Romānam Abramovičam piederošā desmit miljonus eiro vērtā savrupnama pārdošanu, sestdien vēsta laikraksts "Publico".

19.08. Turcija ir piedāvājusi pa jūru evakuēt Mariupolē ielenktos ievainotos pilsētas aizstāvjus, sestdien pavēstījis prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana pārstāvis Ibrahims Kalins.

Intervijā aģentūrai "Reuters" Kalins pastāstījis, ka pats personīgi pirms divām nedēļām Kijivā pārrunājis šo priekšlikumu ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ka tas joprojām ir aktuāls, neskatoties uz to, ka Krievija tam nav piekritusi.

18.14. Septiņu industrializēto valstu grupa (G7) sestdien paziņojusi, ka nekad neatzīs robežas, kuru grozīšanu Krievija panākusi agresīvā kara rezultātā pret Ukrainu.

"Mēs nekad neatzīsim robežas, kuras Krievija mēģinājusi mainīt ar militāru agresiju, un turpināsim uzturēt savu līdzdalību Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības atbalstīšanā," teikts G7 ārlietu ministru paziņojumā, piebilstot, ka tas attiecas arī uz Maskavas anektēto Krimas pussalu.

17.38. Somijas prezidentam Sauli Nīnistem sestdien bijusi telefonsaruna ar Krievijas kolēģi Vladimiru Putinu, kurā viņš informējis par gaidāmo Helsinku lēmumu pievienoties NATO, par kuru oficiāli, domājams, tiks paziņots jau šajā nedēļas nogalē.

"Saruna bija tieša un atklāta, un tā noritēja bez saasinājumiem. Izvairīšanās no spriedzes atzīstama par svarīgu," Nīnistes teikto citē prezidenta kanceleja.

Telefonsaruna notikusi pēc Somijas iniciatīvas, piebildusi kanceleja.

16.40. Kijevas dome sestdien pieņēmusi lēmumu PSRS laikā uzcelto Tautu draudzības arku pārdēvēt par Brīvības arku, paziņojis Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko.

Deputāti apstiprinājuši arī to 40 piemiņas zīmju sarakstu, kas aizvācamas no Kijivas ielām un nododamas totalitārisma muzejam.

16.03. Eiropas Komisija (EK) grasās ieteikt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikt cenu griestus gadījumam, ja Krievija pārtrauks dabasgāzes piegādes, liecina aģentūras DPA rīcībā nonākušais dokumenta projekts.

"Viena no iespējām būtu cenu veidošanās ierobežošana šāda postoša scenārija gadījumā, nosakot cenu griestus Eiropas gāzes biržās," teikts dokumentā, ar kuru dalībvalstis varētu tikt iepazīstinātas nākamnedēļ.

15.17. Mariupoles metalurģijas rūpnīcā "Azovstaļ" smagos antisanitāros apstākļos, bez ūdens un pārtikas joprojām atrodas aptuveni 600 ievainoto, sestdien pavēstījis Doneckas apgabala policijas pārstāvis, kas pats atrodas krievu ielenktajā rūpnīcā un pazīstams ar segvārdu "Policija".

"Policija" stāsta, ka hospitālis izvietots sporta zāles lieluma telpā, kur atrodas vairāki desmiti divstāvīgo gultu, bet pārējie ievainotie izguldīti uz grīdas.

14.40. Septiņu industrializēto valstu grupa (G7) sestdien paziņojusi, ka nekad neatzīs robežas, kuru grozīšanu Krievija panākusi agresīvā kara rezultātā pret Ukrainu.

"Mēs nekad neatzīsim robežas, kuras Krievija mēģinājusi mainīt ar militāru agresiju, un turpināsim uzturēt savu līdzdalību Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības atbalstīšanā," teikts G7 ārlietu ministru paziņojumā, piebilstot, ka tas attiecas arī uz Maskavas anektēto Krimas pussalu.

14.05. Ukrainas armija pārgājusi pretuzbrukumā Izjumas virzienā, sestdien paziņojis Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Siņegubovs.

"Pats kastākais punkts mums paliek Izjumas virziens. Tur mūsu bruņotie spēki pārgājuši pretuzbrukumā," norādījis Siņegubovs. "Ienaidnieks vairākos virzienos atkāpjas."

13.54. Maskava joprojām izvērtē, kādi pasākumi būtu veicami valsts drošības stiprināšanai, ja Somija un Zviedrija pievienosies NATO, sestdien paziņojis Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.

Viņš norādījis, ka abu Ziemeļvalstu pievienošanās aliansei izsauks "stratēģiskas pārmaiņas", taču vēl esot pāragri runāt par Krievijas kodolieroču varbūtējo izvietošanu Baltijas jūras reģionā, vēsta aģentūra "Interfax".

13.15. Pēc krievu enerģētikas uzņēmuma "RAO Nordic" izteiktajiem draudiem "kavēto maksājumu" dēļ apturēt piegādes Krievija naktī uz sestdienu pārtraukusi elektroenerģijas piegādi Somijai, aģentūrai AFP apliecinājis Somijas elektropārvades tīklu pārstāvis Timo Kaukonens.

Kopš pusnakts piegādes ir nulles līmenī, atzinis Kaukonens.

12.15. Ukraiņu bēgļu bērni nākamajā mācību gadā varētu nebūt gatavi mācīties latviešu valodā, jo adaptācijas laiks būs bijis pārāk īss, šādu viedokli pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Vanaga uzsvēra, ka valdībai, pieņemto šādus lēmumus, būtu nepieciešams konsultēties ar nozaru organizācijām, kas pārstāv darba ņēmēju intereses, jeb tieši tos cilvēkus, kuriem būs jāstrādā ar ukraiņu bēgļu bērniem.

11.35. Rīgas domē vēl tiek spriests, kur turpmāk izvietot karam Ukrainā veltīto fotoizstādi, kas šobrīd atrodas Uzvaras parkā, stāstīja Rīgas domes pārstāvis Raimonds Grants.

Padomju piemineklis Pārdaugavā ir norobežots, tādējādi liedzot iedzīvotājiem pieeju arī fotoizstādei, kas atspoguļo kara notikumus Ukrainā. Grants norādīja, ka izstādes atrašanās vieta netiks mainīta līdz svētdienai, kā to paredzēja sākotnējais lēmums.

10.50. Mariupoles aizstāvji līdz šim iznīcinājuši aptuveni 6000 krievu iebrucēju, tostarp arī vienu ģenerāli, piektdien paziņojis Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības "Azov" komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.

Saskaņā ar apstiprinātiem datiem iznīcināti arī 78 krievu tanki un vairāk nekā simts cita veida bruņutehnikas vienību, pavēstījis Palamars, piebilstot, ka viņš nemin tos krievu zaudējumus, par kuriem dati vēl nav apstiprināti.

10.03. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 27 200 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

09.11. Diennakts laikā Ukrainas armija Donbasā atsitusi desmit krievu uzbrukumus, sestdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Doneckas un Luhanskas virzienos piektdien atsisti desmit pretinieka uzbrukumi, iznīcinot piecus krievu tankus, sešas cita veida bruņutehnikas vienības, piecus lielgabalus un septiņus automobiļus, teikts paziņojumā.

Tikmēr ukraiņu zenītartilērijas vienības notriekušas trīs krievu bezpilota lidaparātus.

09.01. Ukraina ir gatava atdot Krievijai pie Kijevas un Čerņigovas nogalināto Krievijas armijas karavīru līķus, kā to prasa starptautiskās humanitārās tiesības, vēsta pravda.com.ua, atsaucoties uz "Reuters".

08.01. Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas līdz šim ir atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas, sestdienas rītā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

05.11.Ukrainā ir izlaistas divas spēļu kāršu kavas ar Krievijas kara noziedznieku, politiķu un propagandistu fotogrāfijām, sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valerijs Zalužnijs.

Viņš atgādināja, ka 2002.gadā ASV armijas Centrālā pavēlniecība izlaida spēļu kārtis ar meklētu kara noziedznieku fotogrāfijām, lai amerikāņu karavīri, spēlējot kārtis, iegaumētu viņu sejas.

02. 32. ASV Senātam līdz 19.maijam ir jāapstiprina likums par jaunu palīdzību Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā, lai neiestātos pauze militārās palīdzības piegādē Ukrainai, piektdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

"19.maijs ir diena, kad mēs tiešām bez papildu pilnvarām sākam zaudēt iespējas veikt piegādes (..) Tas sāks ietekmēt mūsu spēju netraucēti sniegt palīdzību," atzīmēja Kērbijs.

00.10. Krievijas Valsts domes deputāts Oļegs Morozovs izteicās, ka Polija varētu tikt "nostādīta denacifikācijas rindā". "Polija ar saviem izteikumiem par Krieviju kā "audzēju" un par "iemaksu", kas mums jāmaksā Ukrainai, nostādījusi sevi pirmajā vietā denacifikācijas rindā aiz Ukrainas, " savā Telegram kanālā raksta O. Morozovs.

00.05.Visas ar raķetēm aprīkotās Krievijas Melnās jūras flotes zemūdenes izgājušas jūrā. Piektdienas pēcpusdienā Sevastopoles dienvidu līcī visas piestātnes, kur parasti piestāj zemūdenes, bija tukšas. Kopumā Krievijas Melnās jūras flotei ir sešas "Varšavjankas" klases zemūdenes: B-261 Novorosijska, B-237 Rostov-on-Don, B-262 Stary Oskol, B-265 Krasnodar, B-268 "Veliky Novgorod" un B-271 "Kolpino".

Pasaulē

Japānas autobūves uzņēmumi "Honda" un "Nissan" pirmdien paziņoja par plāniem apvienoties, lai izveidotu pēc pārdošanas apmēra pasaulē trešo lielāko autoražotāju laikā, kad nozare piedzīvo būtiskas izmaiņas saistībā ar atteikšanos no fosilās degvielas izmantošanas.