Trīs gadu laikā Vācijas federālajās un federālo zemju drošības iestādēs atklāti 327 ar labējo ekstrēmismu saistīti darbinieki, liecina Vācijas Iekšlietu ministrijas dati.
Ministrijas otro ziņojumu par labējo ekstrēmistu ietekmi drošības institūcijās plānots publicēt piektdien, bet tas jau nonācis ziņu aģentūras DPA rīcībā.
Ziņojumā aplūkots laika periods no 2018.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam un apkopoti dati par tādiem incidentiem kā dalība ekstrēmistu rīkotos pasākumos vai nacistu sveiciena lietošana.
Lai gan ziņojumā atzīts, ka atsevišķas personas piedalījušās grupu tērzētavās, kur notikusi dalīšanās ar labējo ekstrēmistu saturu, tajā nav norāžu uz starpreģionu un starpaģentūru ekstrēmistu tīkliem.
Ziņojumu sagatavojis Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs (BfV).
BfV norāda, ka darbiniekiem, kas atzīti par labējiem ekstrēmistiem, ir dažāda veida saites ar labējo ekstrēmistu organizācijām un partijām, kā arī ar futbola huligānu un cīņas sporta organizācijām, kuras atzītas par "labējo ekstrēmistu subkultūru".
Kopumā aplūkotajā periodā pārbaudīti 860 darbinieki. Priekšnoteikumi, lai veiktu tālāku izlūkošanas procesu, bija 38% gadījumu.
Par labējiem ekstrēmistiem atzīti 83 militārā pretizlūkošanas dienesta darbinieki, un 18 federālā policijas darbinieki.
Četri ekstrēmisti identificēti muitas iestādēs, divi - Federālajā Kriminālpolicijas birojā un pa vienam iekšējās izlūkošanas, ārējās izlūkošanas un parlamenta policijas dienestā.
Vēl 30 cilvēkus tur aizdomās par saistību ar kustību "Reichsbürger" ("Reiha pilsoņi"), kuras sekotāji noraida mūsdienu Vācijas pastāvēšanas leģitimitāti un atsakās maksāt nodokļus.