Trīs ceturtdaļas bulgāru baidās no krievu kodoltrieciena, bet 54% ļoti vai zināmā mērā baidās, ka Krievijas varētu Bulgāriju okupēt, liecina otrdien publicētie aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar aptauju, kas veikta pēc Pilsonisko iniciatīvu darbnīcu fonda pasūtījuma, 62% bulgāru baidās, ka krievi varētu apšaudīt ar raķetēm un bombardēt no gaisa objektus Bulgārijā.
Tas varētu būt izskaidrojums Bulgārijas valdības centieniem neieņemt stingru nostāju pret Maskavu un bulgāru vēlmei pieņemt neitrālu pozīciju pret karu Ukrainā.
Tikai 10% respondentu izteikušies, ka pārzina Bulgārijas un Krievijas attiecību vēsturi, kamēr 80% aptaujāto atzinuši, ka nav pārliecināti par savām zināšanām.
Tas rada auglīgu augsni Krievijas propagandai un faktu sagrozīšanai.
Lai gan Bulgārijas valsts tika atjaunota pēc Krievijas-Turcijas kara, kas ilga no 1877. līdz 1878. gadam, Sofija palika Osmaņu impērijas vasaļvalsts. Pilnīgu neatkarību un bulgāru apdzīvoto teritoriju apvienošanu Bulgārijai izdevās panākt tikai 20.gadsimta sākumā, par spīti Krievijas pretestībai.
Tikai 50,3% bulgāru tic, ka NATO Bulgārijai palīdzēs uzbrukuma gadījumā. Tajā pašā laikā valsts dalību aliansē atbalsta tikai 41% respondentu, kamēr 33% pret to iebilst.
61% aptaujāto nezina, ka Krievija 1885.gadā iebilda pret bulgāru apdzīvoto teritoriju apvienošanu, un 42% respondentu ir pārliecināti, ka PSRS nekad nav pieteikusi karu Bulgārijai.
Laikā no 1944. līdz 1947.gadam Bulgāriju bija okupējusi padomju armija, un tajā laikā valstī tika iedibināts komunistiskais marionešu režīms, kas atradās pie varas nākamos 45 gadus, demonstrējot īpašu iztapību Maskavai.