Dienvidkorejas prezidents brīdina par Ziemeļkorejas kodoldraudiem

© EPA/Scanpix/Leta

Jaunais Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols otrdien paziņojis, ka Ziemeļkorejas ieroču programma rada draudus, taču izrādīja gatavību uz sarunām ar izolēto kaimiņvalsti.

Pēc sīvas vēlēšanu kampaņas bijušais prokurors Juns, kurš pārstāv konservatīvo opozīciju, prezidenta vēlēšanās 9.martā pārspēja Lī Džēmjunu no Demokrātiskās partijas. Šodien Juns parlamentā nodeva prezidenta amata zvērestu.

Juna sēšanās prezidenta krēslā ir dramatiska uzvara opozīcijā esošajai konservatīvajai Tautas varas partijai, kas 2017.gadā piedzīvoja politisku krahu pēc prezidentes Pakas Gunhjes atstādināšanas no amata.

61 gadu vecajam Junam prezidenta amatā būs jārisina divas lielas problēmas, no kurām vienu radījusi Ziemeļkoreja, izmēģinot jaunus ieročus. Otra lielā problēma ir inflācija, kas apdraud ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Juns ļāvis noprast, ka ieņems stingrāku nostāju Ziemeļkorejas jautājumā, brīdinot par apsteidzošu uzbrukumu, ja viss liecinātu par tūlīt draudošu uzbrukumu no Ziemeļkorejas. Taču savā inaugurācijas runā Juns arī izrādīja gatavību atsākt ar Ziemeļkoreju sarunas par tās kodolatbruņošanos.

"Kamēr Ziemeļkorejas kodolieroču programmas apdraud ne tikai mūsu un Ziemeļaustrumāzijas drošību, durvis uz dialogu paliks atvērtas, lai mēs varētu miermīlīgi atrisināt šos draudus," sacīja Juns.

"Ja Ziemeļkoreja patiešām uzsāks procesu, lai pabeigtu denuklearizāciju, mēs esam gatavi sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai iesniegtu drosmīgu plānu, kas ievērojami stiprinās Ziemeļkorejas ekonomiku un uzlabos tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti," viņš piebilda.

Juns uzvarēja vēlēšanās, solot cīnīties ar korupciju un radīt vienlīdzīgākus ekonomiskos apstākļus, jo sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar nevienlīdzību un mājokļu cenām, kā arī pieaug dzimumu un paaudžu sāncensība.

Juns ievēlēts prezidenta amatā uz pieciem gadiem un šajā postenī nomainīs Munu Džēinu.

Pasaulē

Īlons Masks kļuvis par pirmo cilvēku vēsturē, kura bagātība pārsniedz 400 miljardus dolāru, ziņo "Bloomberg". Tas notika pēc tam, kad viņš pārdeva "SpaceX" akcijas, kas, saskaņā ar "Bloomberg", palielināja Maska naudas maku par aptuveni 50 miljardiem dolāŗu līdz 439,2 miljardiem dolāru.