Par spiegošanu Krievijas labā notiesātajam Paleckim tiesa atstāj spēkā sešu gadu cietumsodu

Kā norādījusi tiesa, Krievijas Federālais Drošības dienests (FSB) bija ieinteresēts iegūt informāciju par Lietuvas tiesībsargāšanas iestāžu darbiniekiem, kas bijuši iesaistīti 1991.gada 13.janvāra lietas un citu ar Padomju Savienības agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā saistīto krimināllietu izskatīšanā, konkrēti, par šo cilvēku dzīvesvietām.

Triju tiesnešu kolēģija paziņojusi, ka atstāj spēkā pagājušā gada 27.jūlijā pasludināto Šauļu apgabaltiesas spriedumu noteikt Paleckim reālu cietumsodu.

"Nav objektīva pamata nepiekrist pirmās instances tiesas pierādījumu vērtējumam," atzinusi tiesnese Vitālija Norkūnaite.

Soda termiņā ierēķināts pusotrs gads, ko Paleckis jau pavadījis apcietinājumā no aizturēšanas 2018.gada oktobrī līdz 2020.gada aprīlim, kad tiesa viņam noteica vieglākus drošības līdzekļus - intensīvas uzraudzības režīmu un 50 000 eiro drošības naudu.

Pats Paleckis, kas šobrīd ir 50 gadus vecs, uz Apelācijas tiesas sēdi nebija ieradies, bet tiesas namā bija sanācis prāvs pulks viņa sekotāju. Dzirdot, ka Palecka advokātu sūdzība noraidīta, viņi sāka skaļi skandēt "Kauns!" un pameta tiesas zāli, nenoklausoties tiesas atzinuma pamatojumu.

Palecka līdzgaitnieki sēdes laikā žurnālistiem izplatīja viņa sagatavotui komentāru, kurā viņš raksta, ka iespējamo nelabvēlīgo spriedumu uztvers kā apliecinājumu, ka viņa veidotā jaunā kustība "Taisnīguma rītausma" "iet pareizā virzienā".

"Dabiski, ka cīņa pret korumpētu, oligarhisku ASV marionešu valdību izraisa reakciju. Sistēma no mums nobijusies, tā baidās no patiesības par 13.janvāri," apgalvojis Paleckis, kas pirms desmit gadiem tika notiesāts par to, ka publiski noliedzis PSRS bruņoto spēku agresiju pret Lietuvas Republiku, kādā radiointervijā apgalvodams, ka 1991.gada 13.janvāra traģisko notikumu laikā Viļņā "savējie šāvuši uz savējiem". Kremļa kontrolētajos medijos viņš ne vienreiz vien parādīts kā Lietuvā nepamatoti vajāts taisnības aizstāvis.

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras informāciju Paleckis kopā otru spiegošanas lietā apsūdzēto - Viļņas uzņēmēju Deimantu Bertausku - no 2017.gada februāra līdz 2018.gada oktobrim, darbodamies organizētā grupā ar pirmstiesas izmeklēšanas gaitā neidentificētu Krievijas izlūkdienesta darbinieku un citiem Krievijas pilsoņiem, no kuriem viens atzīts par vainīgu 1991.gada 13.janvāra lietā, par atlīdzību naudā un citā formā vākuši Lietuvā Krievijas izlūkdienestus interesējošu informāciju. Tagad zināms, ka apsūdzībā runāts par 13.janvāra lietā notiesāto bijušo padomju Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.

Kā viena no atlīdzības formām minēta palīdzība nodibināt kontaktus ar kādas Krievijas politiskās partijas pārstāvjiem nolūkā iegūt finansējumu Lietuvā reģistrētai partijai, kā arī palīdzība veidot biznesa kontaktus. Apsūdzētajiem doti uzdevumi vākt informāciju par 13.janvāra lietas izskatīšanā iesaistītajiem Lietuvas tienešiem un tiesībsargāānas iestāžu darbiniekiem, kā arī par citām lietām, kas saistītas ar Krievijas agresiju pret Lietuvu 1990. un 1991.gadā.

Bertausku, kas prāvas gaitā savu vainu atzina, pirmās instances tiesa pēc Ģenerālprokuratūras ieteikuma atbrīvoja no kriminālatbildības, atzīstot, ka viņa labprātīgi sniegtās liecības būtiski palīdzējušas atklāt Krievijas izlūkdienestu subjektu nelikumīgo darbību Lietuvā.

Paleckis savu vainu noliedza, apgalvodams, ka esot nodarbojies ar izmeklējošo žurnālistiku.

2019.gada martā Viļņas apgabaltiesa pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, kas tiek uzskatīta par vienu no apjomīgākajām un svarīgākajām Lietuvas tiesu vēsturē, un atzina par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu. Notiesātajiem piespriesti cietumsodi uz laiku no četriem līdz 14 gadiem. Klātienē tika tiesāti tikai divi apsūdzētie Krievijas pilsoņi, jo pārējie slēpās Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā un viņus tiesā pārstāvēja Lietuvas valsts iecelti advokāti.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja 2020.gada nogalē pavēstīja, ka aizmuguriski izvirzījusi trim Lietuvas tiesnešiem apsūdzības "tīšā netaisnīga sprieduma pieņemšanā" pret Krievijas pilsoņiem un sperti arī soļi, lai "organizētu šo tiesnešu starptautisku meklēšanu".

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vēl simtiem cilvēku tika ievainoti. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Aļģirds Paleckis dzimis 1971.gadā Šveicē toreizējā padomju diplomāta un vēlākā Eiropas Parlamenta deputāta Justa Vinca Palecka ģimenē. Viņa vectēvs Justs Paleckis 1940.gadā pēc padomju okupācijas tika iecelts par prezidenta pienākumu izpildītāju, tā paša gada augustā viņš kļuva par Lietuvas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāju un bija šajā amatā līdz 1967.gadam.

Savulaik Aļģirds Paleckis strādāja Lietuvas Ārlietu ministrijā, bet vēlāk sāka darboties politikā un kļuva par Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas Viļņas nodaļas vadītāju un Viļņas vicemēru. Laikā no 2004. līdz 2007.gadam viņš bija Lietuvas Seima deputāts, bet 2008.gadā tika izslēgts no sociāldemokrātiem un kļuva par radikāli kreisās organizācijas "Sociālistiskā tautas fronte līderi".