Viļņas varasiestādes vērsušās Lietuvas Kultūras mantojuma departamentā, lūdzot atļauju demontēt padomju karavīru skulptūras Antakalnes kapsētā.
Kā sociālajā tīklā "Facebook" raksta galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus, inventarizējot kapsētas, atrasts "viens vienīgs acīs krītošs padomju laika elku tēls - Antakalnes kapsētā, padomju apbedījumu daļā, stāv sešās granīta skulptūras, viena turklāt vēl ar šautenīti".
"Pārliecinājāmies, ka pagaidām šī skulptūru grupa ir aizsargājama kā kultūras mantojums līdz ar blakus esošajiem padomju karavīru kapiem. Kapu plāksnes, protams, neaiztiksim, bet skulptūru demontāžu es rosināšu - zem tām apbedījumu nav, bet padomju laika paradums pārvērst kapsētas par ideoloģijas elku tēlu memoriāliem ir atbaidošs," viņš norādījis.
Kā skaidrojis mērs, lai skulptūras varētu demontēt, kultūras vērtību reģistrā tās jānodala no apbedījumu un kapu plākšņu daļas un tāds pieteikums Kultūras mantojuma departamentam jau iesniegts. No Antakalnes kapsētas granīta tēli varētu ceļot uz Druskininku tuvumā ierīkoto padomju laika pieminekļu parku.
"Ja atļauju saņemsim, Grūtas parks varēs papildināt ekspozīciju ar sešām jaunām padomju laika granīta skulptūrām. Pēdējām, kas nākušas no Viļņas," norādījis Šimašus.
2015.gadā no Viļņas Zaļā tilta tika novāktas vairākas padomju laika čuguna skulptūru grupas - "Lauksaimniecība", "Rūpniecība un celtniecība", "Miera sardzē" un "Zinātnes jaunieši", bet pērn no Kultūras vērtību reģistra tika svītrots un vēlāk demontēts pretrunīgi vērtētā padomju laika rakstnieka un politiskā darbinieka Petra Cvirkas piemineklis, pieliekot punktu desmitiem gadu ilgušām diskusijām par tā atrašanos tāda paša nosaukuma skvērā pilsētas centrā.
Kopš Krievija iebrukusi Ukrainā, atlikušo padomju laika pieminekļu un piemiņas zīmju novākšana sākusies arī citviet Lietuvā.
Kultūras ministrs Simons Kairis pagājušajā nedēļā parakstīja rīkojumu, kas ļauj Lietuvas pašvaldībām lemt par padomju laika mantojumu kapsētās, bet daļa pieminekļu iekļauti aizsargājamo objektu reģistrā.