Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 6. maijā. Ukraina jau trešo mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
23.00. Kremlis cenšas pastiprināt Krievijas valdības amatpersonu kontroli un uzraudzību. 25. aprīlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par jaunās informācijas sistēmas "Poseidon" izmantošanu, lai apkopotu un analizētu darbības, lai "novērstu korupciju" un "citus noziedzīgus nodarījumus" valsts un ar valsti saistītās struktūrās.
22.30. ASV prezidents Džo Baidens likumu par lendlīzi parakstīs 9 maijā, raksta eurointegration.com.ua.
22.14. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzaicinājis Vācijas kancleru Olafu Šolcu 9.maijā apmeklēt Kijivu. Zelenskis, ar video starpniecību piedaloties analītiskā centra "Chatham House" rīkotā pasākumā, sacīja, ka Šolcs varētu "spert ļoti spēcīgu politisku soli" un pirmdien ierasties Kijivā.
21.02. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless uzskata, ka Krievijas ģenerāļi sākuši konfliktēt savā starpā, jo karš Ukrainā nevedas tik labi, kā plānots. Vairāk šeit.
20.06. Gūstekņu apmaiņas rezultātā piektdien Ukrainā atgriezies 41 cilvēks, tostarp 11 sievietes, paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
"Mājās atgriežas 28 militārpersonas un 13 civiliedzīvotāji," atklāja Vereščuka, piebilstot, ka starp atbrīvotajiem ir arī Ukrainas pareizticīgās baznīcas pārstāvis.
19.18. G7 valstu līderi svētdien videokonferencē tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, paziņojusi Vācijas valdības preses pārstāve.
18.40. Lai apietu sankcijas, Krievija atļāvusi importēt simtiem dažādu veidu preču bez intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieka piekrišanas.
Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijas publicētajā sarakstā ir uzņēmumu "Apple" un "Samsung" viedtālruņi, populāri automašīnu zīmoli, spēļu konsoles un rezerves daļas, kas tiek izmantotas dažādās nozarēs, kā arī ikdienas patēriņa preces, piemēram, galda piederumi un kosmētika.
17.50. Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks nosaucis septiņas valstis, kas jau piekritušas kļūt par Ukrainas drošības garantētājām, un paudis cerību, ka tām pievienosies arī Ķīna.
Šīs valstis ir ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Turcija, Polija un Itālija, atklāja Jermaks, piebilstot, ka arī citas valstis ir paudušas gatavību kļūt par Ukrainas drošības garantiem.
17.13. Baltijas valstis ir Ukrainas tuvākie un uzticamākie draugi, kas to atbalstījuši jau no paša Krievijas iebrukuma sākuma, piektdien paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Kijivā tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV), Lietuvas ārlietu ministru Gabrielu Landsberģi un Igaunijas ārlietu ministri Evu Mariju Līmetsu.
16.34. Krievijas karaspēks ir gandrīz ielencis Severodonecku, Ukrainas Luhanskas apgabalā, piektdien paziņojušas vietējās amatpersonas.
"Krievijas un [tā dēvētās] Luganskas tautas republikas karaspēks gandrīz aplencis pilsētu," Ukrainas televīzijā paziņoja Severodoneckas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Striuks. "Viņi mēģina ieņemt pilsētu caur tuvējiem ciematiem."
16.21. Pie Čūsku salas izcēlies ugunsgrēks uz krievu fregates "Admiral Makarov", ziņo krievu valodā rakstošais Ukrainas tīmekļa izdevums "Dumskaja". Ziņas, ka uz kuģa noticis sprādziens, kas izraisījis ugunsgrēku, sociālajos medijos parādījušās jau ceturtdien, vēsta izdevums. Virs Melnās jūras šajā rajonā riņķojot krievu aviācija, bet no krievu okupētās Krimas jūrā devušies glābšanas kuģi.
15.09. Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainas dienvidaustrumos ceļazīmes ar Mariupoles vārdu ukraiņu un angļu valodā tiek nomainītas ar ceļazīmēm krievu valodā, pavēstījušas okupācijas varasiestādes.
14.30. Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs paziņojis, ka atbilstoši partnervalstu izlūkdienestu informācijai Krievija grasās 9.maijā pieteikt pilna mēroga karu.
13.35. Pat Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs bijis šokēts, ka prezidents Vladimirs Putins sāk pilna mēroga karu pret Ukrainu, intervijā sacīja pētniecības centra "Bellingcat" žurnālists Kristo Grozevs.
"Pat Lavrovs līdz galam ticēja, ka tas būs kaut kas līdzīgs kara draudiem, bet reāli - tikai "DTR" un "LTR"," intervijā ukraiņu žurnālistam Dmitrijam Gordonam sacīja Grozevs, lietojot Donbasa separātisko veidojumu abreviatūras.
"Viņš pats bija šokēts, kad uzzināja, ka būs reāls karš," sacīja Grozevs, atsaucoties uz avotu, kas ir labi pazīstams ar Lavrova meitu.
13.15. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien kritizēja Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu par Eiropas Savienības (ES) vienotības apdraudēšanu ar plānu aizliegt Krievijas naftas importu, viņam uzskatot, ka tas pārkāpj sarkano līniju.
"EK prezidente apzināti vai neapzināti uzbrūk Eiropas vienotībai," intervijā valsts radio sacīja Orbāns. "Jau no paša sākuma mēs skaidri norādījām, ka būs sarkanā līnija, un viņi šo sarkano līniju ir šķērsojuši."
EK trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.
12.42. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1110 tankus, 2686 bruņutransportierus, 502 lielgabalus, 171 daudzstobru reaktīvos mīnmetēju, 83 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1926 automobiļus un autocisternas, 11 kuģus un ātrlaivas, 324 bezpilota lidaparātus, 38 specializētās tehnikas vienību un 90 spārnotās raķetes.
12.15. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) patlaban atrodas Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.
Ministrs sociālajos tīklos vēsta, vizītē Ukrainu apmeklē arī Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis un Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa.
Pēc Rinkēviča paustā, vizītes mērķis ir apliecināt solidaritāti Ukrainai, kā arī pārrunāt tālākās atbalsta iespējas.
12.08. Ukrainas bēgļus uzņēmušās valstis pirmdien Varšavā pulcēsies uz konferenci, kurā piedalīsies par bēgļu politiku atbildīgie ministri, piektdien vēsta Polijas ziņu aģentūra PAP.
Portāls "Politico.eu" ziņo, ka pasākumā pulcēsies Ukrainas kaimiņvalstu Rumānijas, Ungārijas, Slovākijas un Moldovas, kā arī bēgļu vilni uzņēmušo valstu, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas un Čehijas pārstāvji.
Polijas bēgļu komisārs Pavels Šefernakers paziņojis, ka tas būs pirmais tāda veida forums, kurā dalīties ar informāciju un pieredzi par Ukrainas kara bēgļu uzturēšanos un iejušanos citās valstīs.
11.38. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 223 bērni un 408 guvuši dažādus ievainojumus, piektdien paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā - 116, Harkivas apgabalā - 95, Černihivas apgabalā - 68, Hersonas apgabalā - 46, Mikolajivas apgabalā - 44, Luhanskas apgabalā - 37, Zaporižjas apgabalā - 27, Sumu apgabalā 17, Kijivas pilsētā 16 un Žitomiras apgabalā - 15.
11.01. Vācija panākusi vienošanos par septiņu pašgājējhaubiču piegādāšanu Ukrainai, piektdien pavēstīja Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte. Vācija arī nodrošinās apmācības darbā ar pašgājējhaubicēm "Panzerhaubitzen 2000". Tās ir kaujas mašīnas, uz kurām uzmontētas artilērijas sistēmas un kas ir līdzīgas tankiem. To šāviņi var sasniegt mērķus 30-40 kilometru attālumā.
10.17. ASV Aizsardzības ministrija ceturtdien noliedza medijos izskanējušo informāciju, ka tā sniegusi Ukrainas pusei informāciju par Krievijas ģenerāļu atrašanos kaujaslaukā, lai Ukrainas spēki varētu viņus iznīcināt.
"Mēs nesniedzam izlūkinformāciju par augstāko militāro līderu atrašanās vietām kaujaslaukā un nepiedalāmies Ukrainas armijas lēmumos par uzbrukumiem," sacīja Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs.
Ukraina pati pieņem lēmumus par to, vai uzbrukt kādiem Krievijas līderiem, viņš norādīja.
10.00. No metalurģijas uzņēmuma "Azovstaļ" teritorijas Mariupolē un pilsētas izdevies evakuēt vēl apmēram 500 ukraiņu, piektdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Viņš apliecināja, ka turpinās centieni glābt visus nopostītajās vietās esošos civiliedzīvotājus un karavīrus.
09.26. Cienījama vecuma ukrainiete, ko Kremļa propaganda padarījusi slavenu kā "vecmāmiņu ar karogu", nonākusi Harkivas slimnīcā un intervijā atzīst - tas, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai, ir "ļoti slikti", pavēstīja Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas birojs, kas interviju publicējis savā "Telegram" kanālā.
09.01. Mariupoles metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ" aizstāvju nerimstošā pretošanās palielina Krievijas spēku zaudējumus un jauc plānus Donbasa dienvidos, teikts piektdien publicētajā Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas izlūkošanas pārskatā. Kā norādīts pārskatā, Krievijas spēki otro dienu pēc kārtas mēģina ieņemt rūpnīcu, lai arī Kremlis apgalvojis, ka tikai bloķēs to.
08.35. Krievijas pilsētā Ņižņevartovskā nezināmas personas ir apmētājušas kara komisariātu ar Molotova kokteiļiem, aizdedzinot ēku, un iemūžinājušas šo procesu 40 sekunžu garā videoierakstā. Kopš 24.februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, šis ir sestais zināmais Krievijas kara komisariātu dedzināšanas gadījums, liecina mediju ziņas.
08.00. Krievijas prezidents Vladimirs Putins atvainojies par sava ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem par Ādolfa Hitlera "ebreju asinīm", pavēstīja Izraēlas premjerministra Naftali Beneta birojs.
07.18. ASV izlūkdienestu informācija palīdzēja Ukrainas bruņotajiem spēkiem nogremdēt Krievijas raķešu kreiseri "Moskva" Melnajā jūrā, ceturtdien ziņoja ASV mediji.
ASV valdībai tomēr nebija zināms, ka Ukraina plāno nogremdēt šo kuģi, ziņoja laikraksti "Washington Post" un "New York Times", atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem.
ASV pēc Ukrainas armijas pieprasījuma identificēja Krievijas kuģi Melnajā jūrā kā kreiseri "Moskva" un palīdzēja noteikt tā atrašanās vietu, ziņoja telekanāls "NBC News".
07.03. Krievijas armija karā pret Ukrainu uz dažādiem mērķiem izšāvusi kopumā 2014 raķešu, ceturtdienas vakarā ikdienas videovēstījumā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
06.00. Kopš Krievija 24.februārī sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, apmēram puse no Krievijas prezidenta Vladimira Putina dekrētiem ir tikuši aizslepenoti.
Par martā un aprīlī aizslepenoto dekrētu īpatsvaru, kas ir lielākais pēdējo 20 gadu laikā, vēstīja Krievijas neatkarīgais izdevums "Mediazona", izsakot pieņēmumu, ka tas saistīts ar lielo pēc nāves apbalvoto karavīru skaitu, kas krituši Ukrainā.
Izdevums, izpētot Krievijas juridisko aktu portālu un publicēto Putina dekrētu kārtas numurus, noskaidroja, ka kopš iebrukuma sākuma praktiski katrs otrais dekrēts nav publicēts.
3.45. Bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs juniors ceturtdien nosauca Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par "mūsu laika Čērčilu".
"Man bija gods šorīt pavadīt dažas minūtes sarunā ar prezidentu Zelenski - mūsu laika Vinstonu Čērčilu. Es pateicos prezidentam par viņa līderību, viņa piemēru un uzticību brīvībai, un arī atzīmēju ukraiņu tautas vīrišķību. Prezidents Zelenskis man apliecināja, ka viņi nesvārstīsies savā cīņā pret [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina barbarismu un bandītismu. Amerikāņus iedvesmo viņu gara spēks un izturība. Mēs arī turpmāk būsim kopā ar ukraiņiem, kad viņi aizstāv savu brīvību," paziņoja Bušs.
01.30. Krievijas prezidents Vladimirs Putins 9.maijā varētu paziņot par Doneckas, Luhanskas, Hersonas apgabalu un okupētās Zaporižjas apgabala daļas aneksiju, televīzijā un radio paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko.
Viņš sacīja, ka Kremlī pašlaik ir divas partijas, no kurām viena saka Putinam, ka 9.maijā vajag paziņot par okupēto teritoriju aneksiju.
00.10. Melnās jūras ziemeļrietumu daļā saglabājas Krievijas armijas desanta draudi, Krievijas armija veic izlūkošanu ar bezpilota lidaparātiem, tostarp trieciendroniem, vēsta pravda.com.ua.
5. maija teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 71. dienu. Jaunākā informācija