Krievija savā vēsturē zaudējusi jau divus karakuģus “Moskva”, vienu no tiem – netālu no Liepājas krastiem

Līdzīgi kā Melnajā jūrā netālu no Ukrainas krastiem šobrīd dzelmē guļ Krievijas jūras karaflotes lepnums – līnijkuģis "Moskva", arī Baltijas jūrā netālu no Liepājas krastiem guļ Krievijas karakuģa "Moskva" vraka atliekas.

13. aprīlī Krievijas armijas lepnumam - Melnās jūras flotes flagmanim kreiserim "Moskva" trāpīja divas Ukrainas pretkuģu raķetes "Neptun". Uz kreisera izcēlās ugunsgrēks un pēc vairākām stundām tas nogrima.

Savukārt pie Latvijas krastiem Baltijas jūras dibenā guļ Krievijas kara eskadras līnijkuģa„Moskva” vraka atliekas. Tas nogrima vētras laikā 1758. gada 7. oktobrī, uzsēžoties uz sēkļa netālu no krasta, rakstīts Latvijas jūrniecības 2020. gada gadagrāmatā.

„Moskva” bija viens no lielākajiem Krievijas karakuģiem, uzbūvēts Krievijas cara Pētera I laikā, kurš Krievijā valdīja no 1682. līdz 1721. gadam.

Uz “Moskva” bija ap 600 apkalpes locekļu, bruņojumā uz klāja atradās 66 lielgabali,

Vētras laikā kuģa komanda saņēma pavēli doties no Liepājas uz Kronštati, kad uz uģa atradās ierobežoti pārtikas un dzeramā ūdens krājumi. Jau atrodoties uz sēkļa, kuģim nolūza masti, krītot tie sadauzīja glābšanas laivas. Lai tiktu krastā, kuģa apkalpe izgatavoja plostus. 10. oktobrī ar Ziemupē dabūtām zvejas laivām krastā nogādāja pēdējos dzīvos apkalpes locekļus. No bada un aukstuma bojā gāja 98 jūrnieki, kurus vēlāk apglabāja Ziemupes kāpās. Pats kuģis 1758. gada 11. oktobrī pārlūza uz pusēm, tā pakaļgals atradās 180 metru no krasta. Gadsimtu gaitā straumju un vētru iespaidā tas mainījis atrašanās vietu, bet dažas vraka daļas tika atrastas.