Melbārde pauž, kas varētu apturēt Krieviju

© Rūta Kalmuka/F64

Eiropas Savienības (ES) politiskajai vadībai ir politisks un morāls pienākums Ukrainai piešķirt bloka kandidātvalsts statusu, intervijā aģentūrai LETA teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Dace Melbārde (NA).

Viņa norādīja, ka to, kādas būs diskusijas par šo jautājumu visās 27 ES dalībvalstīs, rādīs laiks. Politiķe pauda apņēmību strādāt, lai aizstāvētu Ukrainas tiesības kļūt par pilnvērtīgu ES dalībvalsti. Arī kara seku likvidēšanai, EP deputātes ieskatā, un Ukrainas atjaunošanai turpmāk ES būs nozīmīga loma.

Melbārde akcentēja, ka Eiropas Komisija (EK) kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma ir piešķīrusi jau vairāk nekā 500 miljonu eiro finansiālo atbalstu, lai sniegtu humāno palīdzību Ukrainai. Papildus palīdzības sniegšanai tiek izmantoti ES banku attīstības programmu instrumenti, kohēzijas fondi, migrācijas instrumenti bēgļu uzņemšanai ES iekšienē, kā arī piešķirta 1,2 miljardu eiro makrofinansiālā palīdzība. Tāpat turpinās darbs pie ES pieejamo finanšu instrumentu pārskatīšanas papildu palīdzības Ukrainai nodrošināšanai. Pēc politiķes paustā, dažāda veida finansiālā palīdzība no ES puses Ukrainai arī turpināsies.

Jautāta, kas varētu apturēt Krieviju, Melbārde uzsvēra, ka Krievijas karu Ukrainā var apturēt vienota, stingra un konsekventa Rietumu pasaules, tostarp ES, NATO un citu starptautisko institūciju un organizāciju nostāja, kas ietver plašu politisko, finansiālo, militāro un humāno atbalstu un palīdzību Ukrainai, kā arī stingras sankciju politikas turpināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju.

Runājot par to, kādus riskus Baltijas valstīm varētu radīt tas, ja Krievija Ukrainā netiek apturēta, EP deputāte norādīja - neskatoties uz to, ka Baltijas valstis ir NATO dalībvalstis, tuvākajā laikā ir jāpanāk pastāvīgu NATO spēku izvietošana mūsu reģionā.

"Pastāvīgu NATO spēku izvietošana Baltijas valstīs būs spēcīgs signāls ne tikai Krievijas atturēšanai no potenciālas agresijas pret NATO dalībvalstīm, bet arī ārvalstu investoriem mūsu reģionā. Tāpat ir apsveicams, ka Somijā un Zviedrijā patlaban notiek aktīvas debates par dalību NATO. Šo abu valstu iestāšanās NATO tikai nostiprinās Baltijas valstu drošību reģionā," norādīja EP deputāte.

Pasaulē

Interesanti ieraudzīt 2024. gadā Moldovā to, ar ko palikusi prātā Latvija kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem vai arī pavisam nesenā pagātnē pirms pēdējās padomju okupācijas laika pieminekļu novākšanas kampaņas.

Svarīgākais