Latvijai pašlaik nav jābīstas no teroristu rīkotajiem sprādzieniem, kaut arī tie jau nograndējuši netālajā Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tomēr sabiedrībai jābūt psiholoģiski gatavai, ka nākotnē arī mūsu valsts iedzīvotāji varētu piedzīvot kaut ko līdzīgu, brīdina eksperti.
Interpols apstiprinājis informāciju, ka starptautiskā teroristu organizācija Al Qaeda šajos Ziemassvētkos gatavo uzbrukumus ASV un Eiropai, bet konkrētas valstis netiek minētas.
Kā zināms, Stokholmā pirms apmēram nedēļas notika divi sprādzieni ar cilvēku upuriem, kas sarīkoti latviešu izcelsmes zviedru karikatūrista Lāša Vilka zīmēto pravieša Muhameda karikatūru dēļ, kā arī saistībā ar Zviedrijas militāro klātbūtni Afganistānā. Latvijas Drošības policijā Neatkarīgajai atbild, ka Pretterorisma centrs (PTC) sistemātiski analizē informāciju, kas varētu liecināt par terora draudu paaugstināšanos. "Šobrīd PTC rīcībā nav informācijas, ka Latvija būtu iekļauta Al Qaeda uzbrukumu plānos, kas būtu par pamatu terorisma draudu līmeņa Latvijā paaugstināšanai," teikts Drošības policijas priekšnieka palīdzes Kristīnes Apses-Krūmiņas elektroniskajā vēstulē. L. Vilka etniskā izcelsme, kā var saprast, nepalielina draudus Latvijai.
2004. gadā politologi secināja, ka mūsu sabiedrība un politiķi pilnībā neapjauš tos draudus, kurus rada starptautiskais terorisms, taču tas nenozīmē, ka Latvijai nevajadzētu būt gatavai novērst terorisma draudus. Politoloģe Žaneta Ozoliņa, kas bija viena no šo secinājumu autorēm, tagad saka – arī Zviedrijā pirms pāris gadiem šāds notikums šķistu neticams. Tad sabiedrība uz to reaģētu ar izmisumu, bet tagad reakcija bija citāda – ka tas ir neizbēgams mūsdienu globalizētās pasaules fakts. "Terorisms ir starptautiska parādība, kas nepakļaujas prognozēm," norāda politoloģe, "domāju, ka Latvijas sabiedrība ir aptvērusi, ka terorisms ir nopietni draudi. Jautājums, vai psiholoģiski esam gatavi, ka tas var notikt blakus mūsu mājai."
Piemēram, jau oktobrī starptautiskie eksperti izteicās, ka panika par terorisma draudiem vairākās Eiropas valstīs, iespējams, ir pārspīlēta, taču šādi brīdinājumi jāuztver nopietni. Apmēram pēc diviem mēnešiem – decembrī – Stokholma ir tam apliecinājums.
Atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš uzskaita vairākus faktorus, kāpēc Latvija pagaidām neatrodas teroristu interešu zonā. Pirmkārt, Latvija pasaulē nav tik pazīstama kā Zviedrija, bet teroristiem nepieciešama publicitāte. Otrkārt, Latvijā musulmaņu kopiena nav tik liela kā citās tuvākajās valstīs, kā arī šeit kopienas hierarhijā nepastāv teroristi. Zviedrijā musulmaņu skaita pieaugums ir visstraujākais starp Eiropas Savienības valstīm: 2005. gadā musulmaņu bija 4,8 procenti no visiem iedzīvotājiem, bet 2015. gadā paredz jau 18,4 procentus. Treškārt, mūsu karavīru skaits Afganistānā ir samērā neliels. Mēs neesam prioritāra valsts, kurai uzbrukt, bet pilnībā to nevaram izslēgt, vienmēr jābūt gataviem, uzskata K. Krēsliņš. Arī 2008. gadā Drošības policijas PTC ekspertu konsultatīvās padomes sēdē izskanēja secinājums, ka dažādu faktoru ietekmē terorisma draudi Latvijā var strauji pieaugt.