Ukrainas kara 56. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:48]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 20. aprīlī. Ukrainas armija varonīgi aizstāv savu zemi jau astoto nedēļu.

23.48. Speciālisti noteikuši precīzu kreisera "Moskva" atrašanās vietu Melnās jūras dzelmē. Tāpat speciālisti izskaitļojuši koordinātes, kurā vietā Melnajā jūrā kreiseris saņēmis triecienu.

23.05. Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes izmēģinājums netiek saskatīts kā kaut kas draudīgs attiecībā uz ASV un to sabiedrotajiem, trešdien apliecināja Pentagons. Maskava "pienācīgi informējusi" Vašingtonu par izmēģinājumu atbilstoši jaunā Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līguma (START) saistībām, kas nosaka ierobežojumus attiecībā uz abu valstu kodolieročiem, sacīja ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

22.27. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien atzina, ka nevar pateikt, kad Mariupole tiks atbloķēta, vienlaikus norādot, ka Ukraina ir gatava jebkādiem apmaiņas variantiem.

"Situācija Mariupolē pasliktinās. Diemžēl, mēs tur nevaram panākt pozitīvu rezultātu. Tāpēc es nezinu, kad mēs varēsim atbloķēt Mariupoli," sacīja Zelenskis. Vairāk šeit.

21.10. ASV Aizsardzības ministrijas trešdien paziņoja, ka Ukraina no sabiedrotajiem saņēmusi tikai atsevišķas daļas saviem lidaparātiem, tomēr nevienu veselu lidmašīnu nav saņēmusi, labojot agrāko paziņojumu, ka Kijivai būtu piegādāti iznīcinātāji.

20.48. Krievijas izraisītais kara vājprāts atkal Eiropā sēj bailes un rūpes, preses konferencē pēc tikšanās ar Baltijas valstu ārlietu ministriem norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.

19.59. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņojis, ka Ukraina būtu gatava apmainīt sagūstītos Krievijas karavīrus pret ukraiņu civiliedzīvotājiem un Ukrainas karavīriem, kas aplenkti Mariupoles pilsētā. Zelenskis vēsta, ka “Azovstaļ” rūpnīcas apkaimē, kur notiek aktīva karadarbība, vēl palikuši ap 1000 civiliedzīvotāju.

“Mēs esam gatavi veikt apmaiņu dažādos formātos, apmainīt mūsu cilvēkus pret krievu cilvēkiem, Krievijas karavīriem, kurus viņi pametuši. Gan līķus pametuši, gan ievainotos atstājuši. Tādēļ mēs esam gatavi uz jebkāda veida apmaiņu, lai palīdzētu mūsu cilvēkiem - gan karavīriem, gan civiliedzīvotājiem,” teica Zelenskis.

19.35. Pleskavas trieciendesanta divīzijai, kas bija iesaistīta Krievijas uzbrukumā Kijivas apgabalā, pēc Bučas slaktiņa iecelts jauns komandieris, trešdien vēsta Pleskavas Informācijas aģentūra. Par 76.gvardes trieciendesanta divīzijas jauno komandieri iecelts Deniss Šišovs. Krievijas prezidents Vladimirs Putins atbilstošu rīkojumu parakstījis 18.aprīlī, vēsta Pleskavas mediji. Pleskavas desantnieki 2014.gadā piedalījās konfliktā Ukrainas austrumos, bet 2022.gadā piedalījās uzbrukumā Kijivai un varēja piedalīties operācijās Bučā, kur pēc Krievijas karaspēka atkāpšanās atrasti vairāki simti nogalināto mierīgo iedzīvotāju.

Bučas mērs Anatolijs Čebaruks 12.aprīlī pavēstīja, ka pilsētā atrasti 402 cilvēku līķi, kas nogalināti Krievijas okupācijas laikā.

19.00. Luhanskas apgabala vadītājs Serhijs Haidajs raidsabiedrībai “CNN” stāsta, ka Krievijas okupantu kontrolē pašlaik ir ap 80% apgabala teritorijas. Viņš aicinājis reģiona iedzīvotājus evakuēties, jo Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus.

Haidajs vēsta, ka pirms kara Ukrainas kontrolētajā Luhanskas apgabala teritorijā dzīvoja ap 350 000 cilvēku, bet tagad palikuši ap 70 000. Daudziem no viņiem nākas mitināties bumbu patvertnēs un pagrabos, jo turpinās nemitīgas apšaudes.

18.43. Krievija karadarbībā Ukrainā iesaistījusi līdz pat 20 000 algotņu no Sīrijas, Lībijas un citām valstīm, ziņo britu laikraksts “The Guardian”, atsaucoties uz kādas Eiropas amatpersonas sniegto informāciju.

Sīrijas kaujiniekiem par karošanu Ukrainā tiek maksāts no 600 līdz 3000 dolāru mēnesī.

18.08. Vairāk nekā 40% Ukrainas dienvidu pilsētas Mikolajivas iedzīvotāju pametuši pilsētu pastāvīgo Krievijas karaspēka apšaužu dēļ, pavēstīja Mikolajivas mērs Oleksandrs Senkevičs.

"Līdz karam Mikolajivā bija aptuveni 500 000 iedzīvotāju, mums ir pilsēta pusmiljonniece. Precīzu datu par izbraukušo cilvēku skaitu nav, mēs nereģistrējam tādus datus, bet, ņemot vērā savākto atkritumu un izmantotā dzeramā ūdens daudzumu, pilsētu jau pametuši 40% iedzīvotāju," lietotnē "Telegram" publicētā video sacīja mērs.

17.40. Ukrainas valdībai ir stratēģija visu valsts dienvidos esošo apdzīvoto vietu deokupācijai, trešdien paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

16.56. Nepilnas astoņas nedēļas pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmuma iesūtīt karavīrus Ukrainā augsta ranga Kremļa amatpersonas sāk apšaubīt prezidenta lēmumu, jo pieaug militārie zaudējumi un Krievijai draud līdz šim nepieredzēta starptautiska izolācija, vēsta biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

16.34. Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) novirzījusi Ukrainai finansējumu helikopteru un to rezerves daļu iegādei, aģentūru LETA informēja AM Preses nodaļa. Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta neprecīza informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, AM atzīst, ka Latvija sniegusi militāro atbalstu Ukrainai vairāk nekā 200 miljonu eiro vērtībā.

15.48. Kara noziegumi, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā, netiks aizmirsti, trešdien sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, apmeklējot Kijivas apgabala Borodjanku, kur nesenās Krievijas okupācijas laikā tika nogalināti mierīgie iedzīvotāji.

"Vēsture neaizmirsīs kara noziegumus, kas šeit tika pastrādāti," paziņojumā tviterī trešdien norādīja Mišels.

15.38. Ukrainas puse saņēmusi Maskavas ierosinājumus un tagad ar tiem iepazīstas, trešdien paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš sacīja, ka vēl 29.martā Stambulā notikušajā sarunu kārtā Ukrainas delegācija iesniegusi Krievijai savus ierosinājumus "lēmumu formulējumam, cita starpā arī par drošības garantijām kā nodrošinājumu pret turpmākiem uzbrukumiem mūsu valstij".

"Krievijas puse iepazinās ar ierosinājumiem un izteica savas kompromisa pozīcijas. Tagad ir mūsu kārta iepazīties, salīdzināt, izdarīt secinājumus," klāstījis Podoļaks.

15.34. Jautājums par bruņutransportieru piegādi Ukrainai Vācijai nav tabu tēma, lai arī no debatēm Vācijā reizēm tāds iespaids var rasties, šodien preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV) žurnālistiem uzsvēra Vācijas ārlietu ministre Annelēna Bērboka.

15.25. Rietumvalstis trešdien Vašingtonā notiekošajā G20 finanšu ministru sanāksmē gatavojas koordinētai delegātu iziešanai un citām diplomātiskām protesta akcijām pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, atklājušas amatpersonas.

Lai gan vairākas rietumvalstis paudušas pārliecību, ka Krievija ir jāizslēdz no jebkādām starptautiskām sanāksmēm, citas to neatbalsta, to vidū ir G20 dalībvalstis Ķīna un pašreizējā pasaules 20 lielāko ekonomiku grupas priekšsēdētāja Indonēzija.

15.10. Harkivas apgabalā kaujās ar Ukrainas aizsardzības spēkiem smagus zaudējumus cietis Krievijas armijas 2.motorizēto strēlnieku divīzijas komandsastāvs, pavēstīja žurnālists Romans Cimbaļuks. "Turpina pienākt informācija par zaudējumiem 2.motorizēto strēlnieku divīzijas (23626.armijas daļa, Kaļiņiņeca, Maskavas pagabals) komandsastāvā "īpašās militārās operācijas" gaitā Harkivas apgabalā," raksta Cimbaļuks.

14.49. Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) aizturējis tā dēvētās Luganskas tautas republikas (LTR) "iekšlietu ministru" Igoru Kornetu, liecina Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes publicētā informācija. "Saistībā ar neveiksmēm frontē Maskava ķērusies pie "LTR" vadītāju "tīrīšanas"," secinājuši Ukrainas izlūki. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka "LTR iekšlietu ministru ģenerālmajoru" Kornetu aizturējuši Krievijas FSB darbinieki un pašlaik viņš tiek turēts FSB izmeklēšanas izolatorā Rostovā pie Donas.

13.45. Krievijas karavīri liek Mariupoles iedzīvotājiem, pārvietojoties pa pilsētu, nēsāt baltas aproces, vietnē "Telegram" ziņo Mariupoles mēra Vadima Boičenko padomnieks Petro Andrjuščenko.

13.37. Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" trešdien paziņoja, ka atjaunojis ražošanu Krievijā, jo vietējie darbinieki saņēmuši draudus par "smagām kriminālām sekām", ja uzņēmums atteiksies apmierināt vietējo pieprasījumu.

13.10. Norvēģija piegādājusi Ukrainai tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības raķetes "Mistral", trešdien paziņojusi Norvēģijas valdība.

12.41. Krievijas līderi ir asi reaģējuši uz Moldovas lēmumu aizliegt krievu imperiālisma simbolus. Krievijas senators Aleksejs Puškovs draudējis Moldovas proeiropeiski noskaņotajai prezidentei Maijai Sandu, ka viņas valsts var nonākt "vēstures izgāztuvē".

11.59. Jautājumā par ieroču piegādēm Kijivai Vācijas lēmumi izsauc "vilšanos un skumjas", kritizējot Vācijas kancleru Olafu Šolcu izteicies Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melniks. Kijivā Šolca paziņojums par bruņojuma piegādēm Ukrainai uztverts ar "lielu vilšanos un skumjām", jo Ukraina solītās piegādes uzskata par nepietiekamām, intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" sacījis diplomāts.

10.46. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 20 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 815 tankus, 2087 bruņutransportierus, 391 lielgabalu, 136 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 67 zenītartilērijas iekārtas, 171 lidmašīnu, 150 helikopterus, 1504 automobiļus, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 165 bezpilota lidaparātus, 27 specializētās tehnikas vienības un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

10.27. Šodien pēcpusdienā tiks atvērts humānais koridors sievietēm ar bērniem un senioriem no Mariupoles caur Manhušu un Berdjansku uz Zaporižju, trešdien paziņojusi Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

"Ņemot vērā katastrofālo humāno situāciju Mariupolē, šodien mūsu centieni ir koncentrēti tieši šajā virzienā," teica par pagaidu okupēto teritoriju reintegrāciju atbildīgā Ukrainas ministre, piebilstot, ka ir izdevies vienoties ar Krievijas pusi par vienu maršrutu cilvēku evakuācijai.

10.09. Japāna trešdien atņēmusi Krievijai vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā, pastiprinot sankcijas pret Maskavu par tās agresiju Ukrainā. Vislielākās labvēlības režīma atņemšana nozīmē, ka tiks palielināti muitas tarifi visām Krievijas precēm.

09.47. Karadarbībā Ukrainā aizvadītās diennakts laikā ievainoti seši bērni, trešdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra. Aizvadītās diennakts laikā nogalināto bērnu skaits nav mainījis un joprojām ir 205, bet ievainoto bērnu skaits pieaudzis līdz 373.

09.17. Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainas austrumos, cenšoties nodibināt pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem.

Izjumas virzienā pretinieks mēģināja uzbrukt Suligivkai un Dibrivnei, kā arī turpināja gaisa izlūkošanu ar bezpilota lidaparātiem. Doneckas virzienā krievi turpina apšaudīt Ukrainas armijas pozīcijas un meklē vājās vietas ukraiņu aizsardzībā visas frontes garumā. Turpinās kaujas Kreminnas, Torskes un Zelenadolinas rajonos. Dienvidbugas virzienā pretinieks galvenos pūliņus velta savu pozīciju noturēšanai un apšauda ukraiņu pozīcijas. Notiek kaujas Oleksandrivkas rajonā. Krievi turpina centienus sasniegt Hersonas apgabala administratīvo robežu.

08.36. ASV uzskata, ka Krievija uzbruks maršrutiem, pa kuriem Ukrainai tiek piegādāti ieroči, atklājusi augsta ranga ASV amatpersona.

07.46. Francija ir gatava sniegt Ukrainai drošības garantijas pēc kara beigām, paziņojusi augsta ranga Francijas amatpersona. Garantijas ietvertu bruņojuma piegādi. Iespējams, varētu tikt iesaistītas arī citas valstis, piemēram, Vācija, Itālija un Turcija.

07.37. Mariupolē ielenkto jūras kājnieku komandieris sociālajā tīklā "Facebook" trešdien norādījis, ka viņiem šīs varētu būt pēdējās dienas, ja ne stundas, un lūdzis pasaules līderiem palīdzību.

"Mēs vēršamies pie visiem pasaules līderiem un lūdzam mums palīdzēt," video vēstījumā aicina Volina, lūdzot nogādāt viņus kādas trešās valsts teritorijā.

07.08. Savienotās Valstis gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā, atsaucoties uz vairākiem avotiem, otrdien ziņoja telekanāls CNN.

06.04. Krievijas īstenotā Melnās jūras ostu blokāde Ukrainas Odesas apgabalā var izraisīt globālu pārtikas katastrofu, otrdien brīdināja nevalstiskā organizācija "Ukraine Crisis Media Center" (UCMC), atsaucoties uz ANO datiem.

05.10. Ukrainas Zaporižjas apgabalā ir sadumpojušies Krievijas karavīri, kas nav saņēmuši solīto atalgojumu un tāpēc negrib karot, otrdien lietotnē "Telegram" paziņoja Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Ivans Arefjevs.

04.13. ASV, Kanāda un Lielbritānija ir apsolījušas piešķirt Ukrainai vairāk artilērijas bruņojuma, otrdien lietotnē "Telegram" paziņoja Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

03.44. Ukraina ir saņēmusi no citām valstīm iznīcinātājus un lidmašīnu rezerves daļas, lai pastiprinātu savus gaisa spēkus Krievijas iebrukuma apstākļos, otrdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrija.

02.03. Krievijas karaspēks ir sācis pastiprinātu uzbrukumu Zaporižjas apgabala teritorijā, otrdien paziņoja apgabala militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs, aicinot cilvēkus evakuēties no piefrontes apdzīvotajām vietām.

00.50. Viens no izdzīvojušajiem kreisera "Moskva" jūrniekiem pastāstīja savai mātei, ka kuģis bija virzījies uz Odesu, lai izsēdinātu desantniekus, kuriem bija jāieņem pilsēta. Vairāk šeit.

00.10. Kanāda sola Ukrainai piegādāt smago artilēriju, vēsta pravda.com.ua.