Baidens apsūdz Krievijas karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā

© AFP/Scanpix/Leta

ASV prezidents Džo Baidens otrdien apsūdzēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina karaspēku genocīda īstenošanā Ukrainā.

Šī bija pirmā reize, kad Baidena administrācija lietojusi genocīda terminu, runājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Jā, es nosaucu to par genocīdu," sacīja Baidens, atbildot uz reportieru jautājumu par šī termina lietošanu savā runā.

"Kļūst arvien skaidrāks, ka Putins vienkārši mēģina aizslaucīt ideju, ka pat ir iespējams būt ukrainim," teica Baidens.

Baidens sacīja, ka galu galā tiesu ziņā būs noteikt, vai Krievijas darbības Ukrainā ir genocīds. Krievija tiek apsūdzēta zvērībās pret Ukrainas civiliedzīvotājiem.

"Lai juristi starptautiskā līmenī nosaka, vai tas kvalificējas [kā genocīds], bet man tas noteikti tā šķiet," sacīja Baidens, piebilstot, ka "pierādījumu skaits pieaug".

"Nāk klajā jauni pierādījumi par briesmīgajām lietām, ko krievi izdarījuši Ukrainā. Un mēs tikai uzzināsim arvien vairāk par šo postu," sacīja Baidens.

Ukraina ir apsūdzējusi Krieviju kara noziegumos pat pirms tam, kad simtiem Bučā nogalināto civiliedzīvotāju atrašana izraisīja sašutumu starptautiskā mērogā.

Baidens toreiz nosauca Putinu par kara noziedznieku un aicināja viņu tiesāt par Bučas slaktiņu.

ASV līdz šim atturējās lietot genocīda terminu, jo tam ir stingra juridiska definīcija un apsūdzība tajā var radīt smagas sekas.

Baidens otrdien savā runā par augošām benzīna cenām sacīja, ka amerikāņu iespējām piepildīt sava auto benzīna bāku nevajadzētu "būt atkarīgām no tā, vai diktators piesaka karu un īsteno genocīdu otrā pasaules galā".

Baidens iepriekš uz reportieru jautājumu, vai slaktiņš Bučā ir genocīds, bija atbildējis: "Nē, es domāju, ka tas ir kara noziegums."

Pasaulē

Visas Ukrainas militārpersonas, kas nonāk Krievijas gūstā, tiek pakļautas spīdzināšanai, tomēr "Azov" karavīrus spīdzina īpaši cietsirdīgi, viņiem nodara milzīgu kaitējumu veselībai vai pat nogalina, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas speciālo uzdevumu brigādes "Azov" starptautiskās komunikācijas nodaļas vadītāja Jūlija Fedosjuka un seržants, filozofijas doktors Valentīns Dzjubenko.