Ukrainas kara 46. diena. Jaunākā informācija

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 10. aprīlī

23.22. Pentagons uzskata, ka Krievijas armija Dnipro pilsētai varētu uzbrukt no Izjumas, vēsta "New Your Time".

22.41. Ukraina izmeklē jau 5600 lietu par kara noziegumiem, un tajās ir ap 500 aizdomās turēto, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova. Pierādījumi ir arī Krievijas okupācijas spēku saistībai ar piektdienas raķešu uzbrukumu Kramatorskas dzelzceļa stacijai, vēsta LTV raidījums "Panorāma". Tajā gāja bojā 52 cilvēki, upuru vidū bija arī pieci bērni.

21.45. Slovākijas valdība apstiprinājusi baumas par Bratislavas un Kijevas sarunām par artilērijas iekārtu "Zuzana 2" pārdošanu, vēsta Reuters.

20.55. ASV valdība palīdzēs Ukrainai pastiprināt savas pozīcijas kaujas laukā un pie sarunu galda ar Krieviju, cita starpā ik dienu piegādājot ieročus, paziņojis ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džeiks Salivans.

20.04. Austrijas kanclers Karls Nēhammers pirmdien Maskavā tiksies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kļūstot par pirmo kādas Eiropas valsts līderi, kurš ieradies Maskavā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma, svētdien paziņoja Austrijas kanclera birojs.

"Viņš tur dosies, par to informējot Berlīni, Briseli un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski", lai veicinātu dialogu, sacīja Nēhammera preses pārstāvis.

19.50. Uz Ukrainas robežas aizturēti gandrīz 2200 vīriešu mobilizācijas vecumā, mēģinot aizbēgt no kara pārņemtās valsts, lai gan tas ir aizliegts kopš 24.februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, paziņoja Ukrainas robežsardzes dienests.

19.10. Slovākija ar Ukrainu sākusi sarunas par pašgājēju haubiču "Zuzana" pārdošanu, Slovākijas sabiedriskajai raidsabiedrībai RTVS sacījis valsts aizsardzības ministrs Jaroslavs Nadjs.

Jau kādu laiku valdījušas spekulācijas, ka Slovākija Ukrainai varētu nodot iznīcinātājus "MiG-29". Tomēr iekšlietu ministrs Romāns Mikulečs ziņu kanālam TA3 teica, ka pašlaik tas netiek izskatīts.

18.53. Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu "ļoti, ļoti augstu cenu" par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.

18.03. Krievijas karavīri svētdien izklīdinājuši sagrābtās Hersonas iedzīvotāju sarīkotu mītiņu Ukrainas atbalstam, vēstīja Hersonas apgabala padomes deputāti un Ukrainas nacionālā sabiedriskā radio un televīzijas kompānija "Suspilne".

Cilvēki svētdien bija pulcējušies pie kino un koncertu zāles "Jubileinji", bet, kā vēstīja "Suspline" korespondenti no notikuma vietas, Krievijas karavīri sanākušos izklīdināja, raidot šāvienus.

17.40. Ukraina izmeklē 5600 lietas par kara noziegumiem, kas vērstas pret "500 aizdomās turētajiem" no Krievijas valdības un armijas, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Krievijas prezidents "Vladimirs Putins ir 21.gadsimta galvenais kara noziedznieks," viņa paziņoja sarunā ar Lielbritānijas televīzijas kanālu "Sky News" un piebilda, ka kā prezidentam viņam varētu būt imunitāte pret starptautisku tiesāšanu, tomēr tā nevar būt bezgalīga.

Viņa pavēstīja, ka Kijivas reģionā līdz svētdienas rītam atrastas 1222 cilvēku mirstīgās atliekas.

17.20. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis telefonsarunā Vācijas kancleram Olafam Šolcam izklāstījis valsts bruņojuma vajadzības un aicinājis atbalstīt kara noziegumu izmeklēšanu.

Zelenskis tviterī pavēstīja, ka telefonsarunā mudinājis Šolcu atbalstīt Krievijas karavīru Ukrainā pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanu. Viņš uzsvēra, ka abu valstu līderi vienojušies, ka visi kara noziedznieki ir jāatklāj un jāsoda.

16.45. Ukrainas karavīri pirmo reizi izmantojuši Lielbritānijas piegādāto pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu "Starstreak", lai notriektu Krievijas bezpilota lidaparātu, paziņojuši Ukrainas Bruņotie spēki.

Ar "Starstreak" Harkivas apgabalā notriekts Krievijas bezpilota lidaparāts "Orlan", precizēja Ukrainas Bruņoto spēku gaisa uzbrukuma vienību komandcentrā.

16.34. Ukrainas karavīri pirmo reizi izmantojuši Lielbritānijas piegādāto pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu "Starstreak", lai notriektu Krievijas bezpilota lidaparātu, paziņojuši Ukrainas Bruņotie spēki.

Ar "Starstreak" Harkivas apgabalā notriekts Krievijas bezpilota lidaparāts "Orlan", precizēja Ukrainas Bruņoto spēku gaisa uzbrukuma vienību komandcentrā.

16.03. Kievijas karavīri atkārtoti veikuši triecienu Dnipro lidostai, nopostot to un tai blakus esošo infrastruktūru, paziņojis Dņipropetrovskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko.

"Atkārtots uzbrukums lidostai Dnipro. No tās vairs nekas nav palicis pāri. Sagrauta gan pati lidosta, gan tai līdzās esoša infrastruktūra. Raķetes turpina lidot," viņš rakstīja vietnē "Telegram", norādot, ka tiek noskaidrots cietušo skaits.

15.56. Krievijas spēki, kuri bija ieņēmuši Čornobiļas atomelektrostaciju (AES), no izpētes laboratorijām nozaguši radioaktīvas vielas, kas ir potenciāli nāvējošas, svētdien paziņojusi Ukrainas Valsts aģentūras aizliegtās zonas pārvaldei.

Pārvalde ierakstā vietnē "Facebook" informēja, ka Krievijas karavīri Čornobiļas AES teritorijā izlaupījuši divas laboratorijas.

15.10. Vatikāna Svētā Pētera laukumā pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma cilvēki pulcējās Pūpolsvētdienas misē, un pāvests Francisks nosodīja "kara neprātu", kas liek cilvēkiem pastrādāt "bezjēdzīgas nežēlības".

Romas katoļu baznīcas galva aicināja uz Lieldienu pamieru karā Ukrainā. Viņš arī pirms tam vairākkārt ir nosodījis karu un nevainīgu cilvēku ciešanas.

14.55. No Ukrainas kopš kara sākuma uz citām valstīm devušies vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu, svētdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra (UNHCR).

Kā liecina Ženēvā bāzētās aģentūras aplēses, kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, valsti pametuši 4 503 954 cilvēki.

14.10. Vairākās vietās radioaktīva aizlieguma zonā pie Čornobiļas atomelektrostacijas (AES), kas tiek dēvēta par sarkano mežu, radiācijas līmenis normu pārsniedz pat 50 reižu, paziņojis Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko.

"Mēs patiešām redzējām, ka noteiktās vietās, kur viņi raka tranšejas, radiācijas līmenis ir ļoti augsts. Tas ir 10, 20, 30 un pat 50 reižu lielāks par normu," viņš svētdien intervijā televīzijas kanālam "Euronews".

Ministrs atgādināja, ka pašlaik Čornobiļas AES kontrolē Ukraina, savukārt Zaporižjas AES joprojām ir okupēta un tur atrodas 300-500 Krievijas karavīru un vairāk nekā 50 smagās tehnikas vienību.

Iepriekš Haluščenko paziņoja, ka Krievijas karavīri, kas aizlieguma zonā rakuši tranšejas un braukuši ar smago militāro tehniku, tādējādi paceļot radioaktīvos zemes slāņus, ir guvuši lielu radiācijas apstarojumu, un arī viņu tehnika ir apstarota.

13.39. Ukraiņu līķi sestdien atrasti masu kapā Buzovas ciemā uz rietumiem no Kijivas, paziņojis netālu esošā Dmitrivkas ciema vecākais Tarass Didičs.

Viņš intervijā Ukrainas televīzijai stāstīja, ka Bučas rajona ciemā līķi atrasti bedrē netālu no degvielas uzpildes stacijas.

Līķi atrasti arī ducī sašautu automašīnu uz autoceļa, kas caur Buzovu savieno Kijivu un Žitomiru, Didičs stāstīja.

13.10. Krievija "pieaugošos zaudējumus" Ukrainā cenšas kompensēt, armijas rindām piesaistot no dienesta kopš 2012.gada atvaļinātos karavīrus, secinājuši Lielbritānijas izlūki.

Tāpat Krievija dzīvos spēkus mēģina palielināt, rekrutējot cilvēkus starptautiski neatzītajā Moldovas Piedņestras reģionā, svētdien tviterī paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

12.27. Līdz svētdienas rītam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki Latvijā lieguši iebraukt 152 kravas automašīnām ar Krievijas un Baltkrievijas numura zīmēm, pavēstīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kopš sestdienas Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadātājiem liegts šķērsot Eiropas Savienības (ES) robežu.

12.12. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 19 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 722 tankus, 1911 bruņutransportierus, 342 lielgabalus, 108 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 55 zenītartilērijas iekārtas, 1384 automobiļus, 152 lidmašīnas, 137 helikopterus, divus kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 112 bezpilota lidaparātus, 25 specializētās tehnikas vienības, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

11.18. NATO militārie komandieri izstrādā plānus pastāvīga pilnvērtīga militārā spēka izvietošanai alianses austrumu flangā, kas spētu cīnīties pret iebrūkošu armiju, intervijā britu laikrakstam "Sunday Telegraph" sacījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

11.01. Līdz svētdienas rītam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes darbinieki Latvijā lieguši iebraukt 152 kravas automašīnām ar Krievijas vai Baltkrievijas numura zīmēm, pavēstīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, kopš sestdienas Krievijas un Baltkrievijas kravu pārvadātājiem liegts šķērsot Eiropas Savienības (ES) robežu.

10.43. Krievija ar savu agresiju uzbrūk visai Eiropai un iebrukuma Ukrainā apturēšana ir izšķirīga visu demokrātiju drošībai, paziņojis Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.

Uzrunā ukraiņiem sestdienas vakarā Zelenskis sacīja, ka Krievijas agresiju "nav plānots ierobežot tikai ar Ukrainu" un "Krievijas mērķis ir viss Eiropas projekts".

"Tādēļ visām demokrātijām, visiem Eiropas spēkiem ir ne tikai morāls pienākums atbalstīt Ukrainas vēlmi pēc miera," viņš klāstīja, piebilstot, ka "patiesībā tā ir katras civilizētas valsts aizsardzības stratēģija".

10.01. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 177 bērni un vēl vairāk nekā 336 guvuši dažādus ievainojumus, svētdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 108 bērni, Kijivas apgabalā - 93, Harkivas apgabalā - 76, Černihivas apgabalā - 51, Mikolajivas apgabalā - 40, Luhanskas apgabalā - 35, Hersonas apgabalā - 29, Zaporižjas apgabalā - 22, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā - 15.

09.37. Krievijas karaspēks nesekmīgi mēģina pārraut Ukrainas Bruņoto spēku aizsardzību pie Izjumas Harkivas apgabalā, uzbrūk Mariupolei un pastiprina aģitāciju Hersonas apgabalā un mobilizāciju Luhanskas apgabalā, paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

09.08. Krievijas pirmais ārējais defolts vairāk nekā simt gadu laikā ir gandrīz nenovēršams, pēc kārtējās valsts finansēm katastrofālas nedēļas vēstīja biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

08.48. Krievijas karaspēks jau sācis uzbrukuma Donbasā pirmo posmu, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs.

07.11. Krievijas spēki Ukrainā joprojām izmanto pašizgatavotus spridzināšanas līdzekļus, lai nogalinātu civiliedzīvotājus, samazinātu entuziasmu un ierobežotu ukraiņu pārvietošanās brīvību, jaunākajā apskatā par situāciju Ukrainā secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

06.00.Ukrainas Bruņotie spēki aizvadītajā diennaktī notriekuši trīs Krievijas militārās lidmašīnas, svētdien pavēstīja Ukrainas gaisa spēki.

Notriekts arī viens helikopters, pieci bezpilota lidaparāti un četras spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā.

05. 01. Krievijas karaspēka veiktajā apšaudē sestdien Doneckas apgabala Vuhledaras pilsētā nogalināti četri cilvēki, paziņoja Doneckas apgabala gubernators Pavlo Kirilenko.

03.50. Ukrainas valdība sestdien nolēma noteikt pilnīgu tirdzniecības embargo Krievijai, kuras karaspēks iebrucis Ukrainā.

02.48. Globālajā līdzekļu devēju pasākumā un kampaņā “Iestājamies par Ukrainu” ("Stand Up for Ukraine") to cilvēku vajadzībām, kuri bēg no Krievijas iebrukuma gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus Ukrainas robežām, izdevies piesaistīt 9,1 miljardu eiro, ieskaitot vienu miljardu eiro no Eiropas Komisijas (EK), pavēstīja EK.

00.21. Naktī uz 7.aprīli Krievijas okupācijas karaspēks Mariupoles tirdzniecības ostā apšaudījis ledlauzi "Kapitan Belousov", kurā atradās civilā apkalpe, atsaucoties uz Azovas pulku, vēsta pravda.com.ua.

00.10. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kas sestdien bija ieradies vizītē Kijivā, apņēmies nodrošināt papildu militāro palīdzību 120 bruņutransportierus un jaunas pretkuģu raķešu sistēmas, "lai atbalstītu Ukrainu šajā izšķirošajā fāzē, Krievijas nelegālajam uzbrukumam turpinoties", teikts paziņojumā.