Eiropadomes prezidents Šarls Mišels ceturtdien atbalstīja priekšlikumu Eiropas Savienībai (ES) piešķirt vēl 500 miljonus eiro, kas paredzēti ieroču piegādēm Ukrainai.
"Kad [šis priekšlikums] tiks ātri apstiprināts, tas palielinās līdz 1,5 miljardiem eiro ES atbalstu, kas jau sniegts militāra aprīkojuma iegādei Ukrainai," tviterī paziņoja Mišels.
Viņš arī pateicās ES augstajam pārstāvim ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam par šī papildu finansējuma ierosināšanu.
Par šo priekšlikumu ceturtdien vienojās 27 ES dalībvalstis vēstnieku līmenī.
ES pirms tam bija vienojusies piešķirt 1 miljardu eiro ieroču piegādēm Ukrainai.
"Tas var šķist daudz, bet 1 miljards eiro ir tas, ko mēs katru dienu samaksājam [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam par enerģiju, ko viņš mums piegādā," trešdien paziņoja Borels.
Līdzekļi tiek piešķirti no 5 miljardu eiro lielā Eiropas miera fonda, kuru ir izveidojušas ES dalībvalstis.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien NATO sanāksmē Briselē sacīja, ka viņš gaida, ka NATO valstis nosūtīs Ukrainai nepieciešamos ieročus. Viņš uzstāja, ka tām ir jārīkojas ātri, jo Krievija gatavo jaunu ofensīvu.
"Vai nu jūs mums palīdzat tagad - un es runāju par dienām, nevis nedēļām - vai jūsu palīdzība pienāks pārāk vēlu un daudzi cilvēki mirs, daudzi civiliedzīvotāji zaudēs savas mājas, daudzi ciemi tiks iznīcināti. Tieši tāpēc, ka šī palīdzība pienākusi pārāk vēlu," sacīja Kuleba pēc tikšanās ar NATO valstu ārlietu ministriem Briselē.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka "no šodienas tikšanās ir skaidrs vēstījums, ka alianses dalībvalstīm ir jādara vairāk un jābūt gatavām darīt vairāk, lai sniegtu [Ukrainai] vairāk [militārā] aprīkojuma".