Rit Ukrainas kara 40. diena. Jaunākā informācija un notikumi [papildināts 23:35]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 4. aprīlī. Ukraina jau četrdesmito dienu varonīgi aizstāv savu zemi.

23.35. 11 Igaunijas parlamenta deputāti vērsušies pie ārlietu ministres Evas Marijas Līmetsas, aicinot viņu pasludināt Krievijas vēstnieku Tallinā Vladimiru Ļipajevu par valstī nevēlamu personu un mudināt uz tādu soli arī citas valstis, vēsta "Postimees"

22.45. Pēc Krievijas karaspēka padzīšanas Bučā kādas ēkas pagrabā atrasti piecu spīdzinātu vīriešu līķi, pirmdien paziņojis Ukrainas ģenerālprokurores Irinas Venediktovas birojs.

22.20. Pēc ASV lūguma Spānijas varasiestādes pirmdien arestējušas Kremlim pietuvinātam oligarham piederošu jahtu, paziņojusi Spānijas policija. Jahta, kuras vērtība aplēsta uz vairāk nekā 90 miljoniem eiro, pieder Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam. Tiek uzskatīts, ka viņam ir tuvas attiecības ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

22.05. Francija nolēmusi izraidīt 35 Krievijas diplomātus.

21.35. Lietuva aicinājusi ANO bēgļu lietu augsto komisāru Filipo Grandi izvietot Ukrainā lielāku starptautisko personālu, kam varētu pievienoties arī lietuvieši. Bēgļu sarežģīto situāciju Ukrainā pirmdien ar ANO komisāru attālināti pārrunājusi Lietuvas valdības kanclere Ģiedre Balčītīte un sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministre Monika Navickiene.

21.01. Ukrainas Kijivas apgabalā vissmagākā situācija civiliedzīvotāju upuru ziņā ir Borodjankā, pat sliktāka nekā Bučā, pirmdien paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

Venediktova pavēstīja, ka tagad par Kijivas apgabalu iespējams runāt sīkāk, jo vakar tam izdevies piekļūt.

20.35. Igaunijas Ārlietu ministrija pirmdien izsaukusi Krievijas vēstnieku Tallinā Vladimiru Ļipajevu, lai paustu viņam asu nosodījumu par Krievijas armijas pastrādātajām civiliedzīvotāju slepkavībām Bučas pilsētā Ukrainā.

Kā norādījis ministrijas vicekanclers Merts Volmers, šie šausminošie vardarbības akti pārkāpj ne tikai starptautiskās tiesības, bet arī pašus cilvēcības pamatprincipus.

20.04. Vācijas valdība pasludinājusi par nevēlamām personām 40 Krievijas diplomātus, pirmdien paziņojusi ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Tas faktiski nozīmē šo diplomātu izraidīšanu no Vācijas.

19.50. Lielbritānijas ārējā izlūkdienesta MI6 vadītājs Ričards Mūrs uzskata, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāni jau sākotnēji ietvēruši civiliedzīvotāju masveida slepkavības.

19.47. Eiropas Savienībai (ES) plānojot jaunas sankcijas pret Krieviju par tās karaspēka pastrādātajām zvērībām īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis aicinājis ES dalībvalstis pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

19.35. ASV prezidents Džo Baidens pirmdien aicinājis tiesāt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziegumiem. Baidens ar šādu paziņojumu nācis klajā pēc Krievijas karaspēku pastrādāto zvērību atklāšanās Bučā un citās īslaicīgi okupētajās Ukrainas pilsētās.

"Viņš būtu jāsauc pie atbildības," paziņoja Baidens, nodēvējot Putinu par brutālu cilvēku un Bučā notikušo par necilvēcīgu.

19.27. Ukrainas armijai izdevies padzīt Krievijas karaspēku no Žitomiras apgabala, pirmdien paziņojis apgabala militārās pārvaldes vadītājs Vitālijs Bunečko.

"Mēs pakāpeniski atspiedām ienaidnieku (..). Un šodien es gribu paziņot, ka Žitomiras apgabalā vairs nav Krievijas okupācijas karaspēka," paziņoja Bunečko, piebilstot, ka ienaidnieks pametis daļu no savas munīcijas un tehnikas, bet aiz sevis atstājis arī mīnētas privātmājas, mežus un citas vietas.

18.39. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis Buču, lai savām acīm skatītu Krievijas karaspēka pastrādātās zvērības. Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka Bučā pastrādāti kara noziegumi. "Pasaule to atzīs par genocīdu," viņš piebilda. Zelenski pavadīja apsargi un viņam mugurā bija bruņu veste.

18.22. Vācijas enerģētikas tirgus regulators uz laiku pārņems savā kontrolē Krievijas uzņēmuma "Gazprom" Vācijas filiāli, pirmdien paziņojis enerģētikas ministrs Roberts Hābeks, tādējādi reaģējot uz negaidīto Krievijas gāzes giganta pagājušās nedēļas paziņojumu, ka tas aiziet no "Gazprom Germania".

18.19. Pēc Krievijas karspēka pastrādātajām zvērībām īslaicīgi okupētajās Ukrainas teritorijās Eiropas Savienība (ES) steidzamā kārtā apspriež jaunu sankciju piemērošanu Maskavai. ES steidzamā kārtā virzīs uz priekšu jaunu sankciju apstiprināšanu, paziņojis ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels.

18.03. Polijas vicepremjers un kultūras ministrs Pjotrs Glinskis aicinājis izņemt no publiskās telpas krievu klasisko un moderno kultūru, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.Glinskis aicināja piemērot Krievijai kultūras sankcijas. Polijas politiķis ar šādu aicinājumu nāca klajā Luksemburgā, piedaloties Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes sanāksmē.

"Tagad nav īstais laiks krievu baletam, nemaz nerunājot par Aleksandrova kori. Šī nav Čehova sezona, pat ne Puškina. Krievu kultūrai ir jāpazūd no publiskās telpas," paziņoja Glinskis.

17.50. Kopš Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā tiesībsargāšanas iestādes fiksējušas vairāk nekā 7000 kara noziegumu, paziņojusi Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova.

17.14. Pētnieciskās žurnālistikas grupa "Conflict Intelligence Team" (CIT) guvusi apstiprinājumu, ka Krievija Donbasa virzienā pārsviež karaspēku no Kijivas apgabala, kā arī rezerves no Krievijas teritorijas.

Šodien saņēmām pirmo apstiprinājumu brīdinājumiem, ko vairākas dienas jau izsaka Ukrainas varasiestādes, rietumvalstu izlūkdienesti un militārie eksperti, ka Krievijas karaspēku, kas tiek izvests no Ukrainas ziemeļiem, varētu pārsviest uz Donbasu, vēsta CIT.

17.12. Krievijas karaspēka ielenktajā Mariupolē nopostīti 90% infrastruktūras, paziņojis pilsētas mērs Vadims Boičenko."Skumjās ziņas ir tādas, ka 90% pilsētas infrastruktūras ir iznīcināti un 40% nav atjaunojami," preses konferencē pavēstīja Boičenko.

17.11. Lietuvas valdība pirmdien nolēmusi pazemināt diplomātiskās pārstāvības statusu attiecībās ar Krieviju un pieprasījusi, lai šīs valsts vēstnieks Aleksejs Isakovs atstāj Lietuvu, vienlaikus nolemjot arī slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā, paziņojis ārlietu ministrs Gabriaļus Landsberģis.

16.39. Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par atbildes pasākumiem vīzu izsniegšanā "saistībā ar ārvalstu nedraudzīgajām darbībām". Kā izriet no dokumenta, Krievija ir apturējusi dažus punktus vīzu izdošanas atvieglojumu līgumos ar Eiropas Savienību (ES), Norvēģiju, Dāniju, Islandi, Šveici un Lihtenšteinu.

16.38. Krievija savas karaspēka vienības, kā arī algotņus privātās militārā uzņēmuma "Vagner" pārsviež uz Ukrainas austrumiem, secinājis Lielbritānijas izlūkdienests.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ikdienas ziņojumā par situāciju Ukrainas frontē teikts, ka Krievijas karaspēks turpina konsolidāciju un reorganizāciju, savu uzbrukumu pārorientējot uz Donbasa reģionu Ukrainas austrumos.

16.34. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" (HRW) vērtējumā kara noziegumiem pret civiliedzīvotājiem Ukrainā nav izņēmuma raksturs un Krievijas armija tos pielieto kā militārās taktikas paņēmienus, paziņojis HRW direktors Vācijā Vencels Mihalskis.

16.24. Ukraina lūdz palīdzēt tai izvest no valsts vēl nepārdoto pērnās ražas labību, īpaši vēršoties pie tuvējām valstīm, paziņojis Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks.

"Viņiem vēl ir daudz labības, un viņi lūdz Eiropas Savienības (ES) valstis - īpaši tās, kuras robežojas ar Ukrainu, palīdzēt paplašināt loģistikas kanālus, ierobežojot pārbaudes. Melnās jūras ostu darbība ir traucēta, pa Donavu izvest labību grūti, paliek vienīgi dzelzceļš, un viņi lūdz tam pievērst uzmanību," ministrs sacījis Seimā notiekošajā diskusijā par pārtikas nodrošinājumu, norādot, ka šādu lūgumu pirmdien saņēmis no sava Ukrainas kolēģa Romāna Leščenko.

15.57. Lietuvas Radio un televīzijas centrs ("Telecentras") sācis retranslēt Ukrainas sabiedriskās raidorganizācijas UA:PBC radio programmu, izmantojot vidējo viļņu diapazona raidītāju Lietuvā.

15.54. Karadarbība Ukrainā nav pietiekams pamats Krievijas izslēgšanai no ANO Drošības padomes, sacīja politologs Ojārs Skudra.

15.47. Krievija gatavo īpašu programmu, lai palīdzētu atgriezties valstī ārzemēs dzīvojošajiem krieviem, kas lielā spiediena dēļ, ko izsaukusi Maskavas agresija pret Ukrainu, vēlas repatriēties, vēsta Krievijas laikraksts "Izvestia". Laikraksta ziņoto apstiprinājusi Krievijas Nodarbinātības ministrija un Rūpniecības un tirdzniecības ministrija. "Izvestia" vēsta, ka vēlmi atgriezties Krievijā pauduši "augstas klases speciālisti", kuri tagad "ārzemēs jūtas neērti".

15.43. Krievija palielinājusi aizliegto kājnieku mīnu izmantošanu Ukrainā un izmēģina jaunus šī bruņojuma veidus, paziņojusi Ukrainas Ārlietu ministrija.

Kopumā krievi mīnējuši jau 80 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas.

15.30. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis ierosinājis Eiropas Savienībai (ES) noteikt sankcijas visiem Krievijas valdošās partijas "Vienotā Krievija" biedriem. Moraveckis norādīja, ka nepieciešams salauzt Krievijas prezidenta Vladimira Putina kara mašīnu.

"Mums jāsalauž Putina kara mašīna (..). Mums ir jākonfiscē to Krievijas oligarhu īpašumi, kuri atbalsta fašistisko Krievijas režīmu," paziņoja Moraveckis.

15.18. Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele aizstāvēja NATO lēmumu 2008.gadā neuzņemt aliansē Ukrainu, vienlaikus vairojoties pārmetumiem par Merkeles 16 varas gados īstenoto politiku Krievijas virzienā.

14.35. Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde ieguvusi sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas piedalījušies kara noziegumos Kijivas apgabala Bučā. "Katram ukrainim ir jāzina viņu vārdi!" vietnē "Facebook" paziņojusi pārvalde, norādot, ka ir ieguvusi Krievijas 64.atsevišķās motorizēto kājnieku brigādes personālsastāva sarakstu.' Šī vienība "tieši piedalījās kara noziegumu pastrādāšanā pret Ukrainas tautu Bučas pilsētā," norādījis ukraiņu izlūkdienests.

13.51. Odesā pirmdien darbu atsāk Grieķijas konsulāts, pavēstīja konsuls Dimitrijs Dohtsis, par šo soli paziņojot pēc tam, kad Krievijas karaspēks atkal bija apšaudījis Ukrainas dienvidu pilsētu. "Konsulāts ir atkal atvērts," Grieķijas radio "Skai" sacīja diplomāts, atgādinot arī, ka Odesā un tās tuvākajā apkārtnē ir "prāva, 2500 cilvēku liela grieķu kopiena".

13.41. Simt Krievijas tehnikas vienības Baltkrievijā devušās Krievijas virzienā, paziņojis Baltkrievijas žurnālists Antons Matoļka. "Liela simt militārās tehnikas vienību ar atzīmēm "V" kolonna tika novērota netālu no Barisavas, virzoties pa autoceļu M1 no Minskas uz Smoļensku (Maskavu)," vēstīja žurnālists.

12.43. Eiropas Savienība (ES) steidzamības kārtā apspriež jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, pirmdien paziņoja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.

12.35. Ukrainā pirmdien plkst.10 atsākta autosatiksme starp Černihivu un Kijivu, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Černihivas apgabala valsts administrācija. "Satiksme notiks pa ceļu caur Hončarivski (vecais Kijivas ceļš). Kustība būs abos virzienos. Sagaidām, ka kustībā iespējama kavēšanās, vietām var nākties gaidīt rindās. Uzmanību! Ierobežojums līdz piecām tonnām. Smagākas kravas netiks laistas," teikts paziņojumā.

12.30. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī gandrīz 2,5 miljoni bēgļu no Ukrainas ir šķērsojuši Polijas robežu, paziņoja Polijas robežsardze.

12.05. Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pirmdien aicināja veikt starptautisku izmeklēšanu par Krievijas karaspēka Ukrainā īstenoto genocīdu.

11.35. No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Kijivas apgabala Bučā apglabāti 330 līdz 340 Krievijas karaspēka nogalinātie civilisti, vēsta tīmekļa izdevums "Ukrainska pravda", atsaucoties uz Bučas rituālo pakalpojumu dienesta vadītāju un darbiniekiem.

11.32. Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paudis atbalstu jaunu sankciju noteikšanai pret Krieviju saistībā ar zvērībām, kas atklājušās pēc Krievijas karavīru padzīšanas no Kijivas piepilsētas Bučas. Makrons aicināja turpināt Eiropas Savienības (ES) sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, pieļaujot, ka tās tiks vērstas pret Krievijas naftas un ogļu sektoriem.

10.55. Pirmās pazīmes par masu kapa parādīšanos Kijivas apgabala Bučā līdzās Andreja Pirmsauktā un Visu Svēto dievnamam bijušas vēl 10.martā, pavēstīja uzņēmums "Maxar Technologies", kas apkopo un publicē Ukrainas satelītattēlus. "31.marta pēdējos teritorijas attēlos redzama kapa vieta ar tranšeju aptuveni 13,7 metru garumā līdzās dievnamam teritorijas dienvidrietumu daļā," paziņoja uzņēmums.

10.36. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 18 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 147 lidmašīnas, 134 helikopterus, 647 tankus, 1844 bruņutransportierus, 330 lielgabalus, 107 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1273 automobiļus, 76 autocisternas, 25 specializētās tehnikas vienības, 92 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.

09.29. Ukrainas valstij ir jāaizsargā pilsoņi pret "krievu pasaules" ideoloģiju, kas būtībā ir nacisma ideoloģija, paziņojis Ukrainas Pareizticīgās baznīcas vadītājs, Kijivas un visas Ukrainas metropolīts Epifānijs.

09.15. Krievijas vadība sākusi slēptu rezervistu mobilizāciju un plāno karam pret Ukrainu piesaistīt aptuveni 60 000 cilvēku, pirmdien paziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

08.32. Pašlaik izskatās, ka Krievija karadarbībā Ukrainā koncentrējas uz "mazas uzvaras" gūšanu, taču nav izslēgta arī atgriešanās pie lielajiem stratēģiskajiem mērķiem, vērtējot karadarbības Ukrainā norises, intervijā TV3 sacīja Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos, pulkvedis Didzis Nestro.

Pēc pulkveža vērojumiem, pašlaik Krievijas armijas galvenā stratēģija ir spēku koncentrēšana, kas varētu liecināt par mērķi gūt kādu "mazo uzvaru", kuru līdz 9.maijam valsts sabiedrībai pasniegt kā panākumu.

08.17. Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons šonedēļ gaidāmajās sarunās mudinās Vācijas kancleru Olafu Šolcu pastiprināt sankcijas pret Krieviju, vēsta laikraksts "The Times". Sagaidāms, ka Džonsons mudinās viņu pastiprināt diplomātisko, ekonomisko un militāro spiedienu pret Krieviju.Arī Šolcs nule kā paziņojis, ka Eiropas Savienības valstis tuvākajās dienās noteikts jaunu sankciju paketi pret Maskavu.

07.58. Krievijas karaspēks naktī uz pirmdienu veicis raķešu triecienu objektam Odesā. "Odesa. Naktī tika veikts rašistu raķešu trieciens pa vienu no objektiem," paziņoja Odesas apgabala militārās pārvaldes operatīvā štāba preses sekretārs Serhijs Bratčuks. Svētdien Odesā Krievijas karaspēka raķešu triecienos tika nodarīti postījumi naftas bāzei un naftas pārstrādes rūpnīcai.

07.34. Fotogrāfijas no Bučas liecina, ka nevajag par katru cenu meklēt kompromisu ar agresoru, bet gan tā vietā Ukrainai šobrīd ir vajadzīgs daudz ieroču, paziņojis Polijas prezidents Andžejs Duda.

"Noziedznieki ir jāsauc par noziedzniekiem, jāsauc pie atbildības un jātiesā. Fotogrāfijas no Bučas pierāda kļūdainību pārliecībai, ka par katru cenu jāmeklē kompromiss. Patiesībā Ukrainas aizstāvjiem vispirms ir vajadzīgas trīs lietas - ieroči, ieroči un vēlreiz ieroči," tviterī raksta Duda.

07.10. Krievijas spēki masveidā pamet Sumu apgabalu, paziņojis Sumu apgabala administrācijas vadītājs Dmitro Živickis. "Pēdējo nedēļu mēs novērojām lielu Krievijas spēku pulcēšanos no Bilopiļas līdz Konotopai, ap Konotopu. Ienāca jaunas kolonnas, viņi ierakās, izvērsa teroru apgabala teritorijā," pavēstīja Živivkis. Viņš skaidroja, ka tehnikas koncentrēšana bija saistīta ar to, ka Krievijas spēki piesedza savu karavīru atkāpšanos. Tagad kolonnas pametušas apgabalu.

06.38. Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma 24.februārī nogalināti 1417 mierīgie iedzīvotāji, tajā skaitā 121 bērns, bet vēl 2038 cilvēki guvuši ievainojumus, paziņojis ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs (OHCHR). Vienlaikus OHCHR uzsver, ka šie skaitļi atspoguļo tikai dokumentētos gadījumus, bet reālais upuru skaits varētu būt ievērojami lielāks.

04.57. Krievijas karaspēka raidītam šāviņam svētdien trāpot slimnīcai Luhanskas apgabala Rubižnes pilsētā, nogalināts viens un ievainoti trīs cilvēki, paziņojis Luhanskas apgabala gubernators Serhijs Haidajs.

04.36. Ukrainas Bruņotie spēki aizvadītajā diennaktī notriekuši divas Krievijas militārās lidmašīnas, pirmdien pavēstīja Ukrainas gaisa spēki. Notriekts arī viens helikopters, viens bezpilota lidaparāts un divas spārnotās raķetes, piebilsts paziņojumā. Trāpīts arī retranslētājlidmašīnai "Il-22", kas bojājumu dēļ veikusi avārijas nolaišanos Rostovas pie Donas lidlaukā Krievijā.

04.16. Ukrainā aizvadītajā diennaktī no Krievijas karaspēka aplenktajām vai okupētajām apdzīvotajām vietām pa humānajiem koridoriem evakuēti vairāk nekā 2600 cilvēku, paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.

02.47. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par Krievijas karavīru pastrādāto civiliedzīvotāju slaktiņu Bučā vainojis Krievijas vadību. Viņš arī paziņojis, ka tiks izveidots speciāls mehānisms, lai sauktu pie atbildības vainīgos.

"Es gribu, lai visi Krievijas Federācijas vadītāji redzētu, kā tiek izpildītas jūsu pavēles. Lūk, tādas pavēles. Lūk, tāda izpildīšana. Un solidārā atbildība. Par šīm slepkavībām, par šīm spīdzināšanām, par šīm sprādzienu norautajām rokām, kuras ir uz ielām. Par šaušanu pakausī sasietiem cilvēkiem," sacīja Zelenskis svētdienas vakarā ierakstītajā videouzrunā.

02.10. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs paziņojis, ka ir dziļi satriekts par slaktiņu Ukrainas pilsētā Bučā un aicinājis par to veikt neatkarīgu izmeklēšanu. "Esmu dziļi satriekts par attēliem, kuros redzami nogalinātie civiliedzīvotāji Bučā, Ukrainā. Ir būtiski svarīgi, lai neatkarīga izmeklēšana novestu pie efektīvas saukšanas pie atbildības," Gutērreša teikto citē ANO preses dienests.

01.01. Krievijas karaspēka īstenotajā apšaudē Harkivas dzīvojamajā rajonā svētdien nogalināti septiņi un ievainoti 34 cilvēki, paziņojusi Harkivas apgabala prokuratūra. "3.aprīlī apmēram pulksten 18 Krievijas okupanti apšaudīja dzīvojamās ēkas Harkivas Slobodas rajonā. Tika nodarīti postījumi desmit ēkām un trolejbusu depo. Pēc sākotnējās informācijas, nogalināti septiņi cilvēki, bet ievainoti 34, viņu vidū trīs bērni," platformā "Telegram" pavēstījusi prokuratūra.

00.10. Kopš iebrukuma sākuma Krievijas armija zaudējusi: