"Tas nebija sevišķi džentelmeniski no viņa puses"; Vaira Vīķe-Freiberga kritizē Baidena izteikumus

© Aigars Eglīte/F64

Šodien aprit tieši 18 gadu, kopš Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir viena no tiem politiķiem, kuri pielikuši daudz spēku, lai Latvija tiktu uzņemta NATO, vēsta LTV raidījums "Panorāma".

V. Vīķes-Freibergas 2002. gada Prāgas samita runā skanēja pateicības vārdi tā laika NATO dalībvalstu līderiem par drosmi uzaicināt Latviju pievienoties organizācijai.

Pēc Vairas Vīķes-Freibergas domām, šo 18 gadu laikā ir izdarīts daudz drošības stiprināšanai Baltijā.

Viņa sacīja: “Militāro spēku klātbūtne un tās pastiprināšana un ekipējuma pastiprināšana tieši šajā reģionā ir milzu solis uz priekšu salīdzinājumā ar to, kāda bija nostāja tos pašus 18 gadus atpakaļ,

kad mūs tikko uzņēma smukuma pēc, bet nebija vēl izstrādāti reāli aizsardzības plāni. Šobrīd tas ir pilnīgi citādi.”

Liela loma iestāšanas procesā bija arī tam, ka Latvija atrisināja būtiskākos teritoriālos jautājumus. Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa skaidroja: “Ir ļoti prātīgi bijušie tie politiķi, kuri pirms iestāšanās NATO un faktiski arī īsi pēc tam turpināja pēc iespējas ātrāk atrisināt mūsu teritoriālos jautājumus, kas attiecas tieši uz Abrenes reģionu. Lai mums nebūtu tādu karsto punktu, kurus varētu izmantot jebkurā brīdī.”

Sliktākā situācijā ir valstis, kuru sapņi par dalību NATO nav piepildījušies. Vīķe-Freiberga stāstīja, ka 2008. gada NATO Bukarestes samitā Ukrainai un Gruzijai faktiski tika noraidīta iespēja šīm valstīm tuvākajā nākotnē pievienoties organizācijai.

Bijusī Valsts prezidente raidījumā veltīja kritiku Rietumvalstu neizlēmībai: “Nu viņi [Rietumi] taču izskatās nobijušies kā diegi, saprotiet, ka varētu notikt kaut kāda eskalācija. No otras puses notiek kaut kāda eskalācija un viņi, manuprāt, ļengani reaģēja. Situācija reālajā dzīvē taču pierāda, ka tā reakcija nav pietiekami stirpa un spēcīga, lai Ukrainu aizstāvētu. Un [ASV] prezidents Džo Baidens... Tas nebija sevišķi džentelmeniski no viņa puses, kad viņš pateica: “Mēs kāju nespersim Ukrainā”. Un tad krievi aizsper kājas, cik grib. Ko viņi arī dara.”

Svarīgākais