Ko Latvija var mācīties no partizānu kara Ukrainā?

Kopš Krievijas kara Ukrainā pirmās dienas neatsveramu palīdzību kara noziedzniekam Putinam sniedzis pašpasludinātais Baltkrievijas vadītājs. No Baltkrievijas robežas līdz Kijivai ir tik pat tuvu kā no Rīgas līdz Valkai. Tomēr Lukašenko režīmam nav izdevies iznīdēt visus savus pretiniekus. Kopš 24.februāra daudzi primitīvām, bet iedarbīgām partizānu metodēm traucē Krievijas armijai, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Zeme Baltkrievijas dienvidos pierobežā ar Ukrainu ir ļoti purvaina. Tāpēc kara noziedznieka Putina bruņu tehnikas un armijas pārvietošanai var izmantot tikai ceļus un dzelzceļu.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs pirms 10 dienām vienā no savām tradicionālajām uzrunām soctīklos vērsās pie ikviena, kurš spētu sarīkot diversijas, piemēram, iznīcinot dzelzceļa sliedes pretinieka okupētajās Ukrainas daļās.

"Tātad ir mums Krima. Ir pretinieks, kurš no Krimas devies uz Meliotopoli un presē Mariopoli no austrumiem. Pārsviež uz turieni spēkus, izmantojot dzelzceļu. Un vēl ir mēģinājumi vest no Krimas vest uz Hersonu pa dzelzceļu. Tie ir mazāki, bet tomēr. Ļoti daudzi ziemeļos un citviet… Bet tieši ziemeļos bija ļoti veiksmīgi sarīkots karš ar pretinieku. Un tas uzreiz deva rezultātu. Specvienība pacentās un vietējie iedzīvotāji un bruņotie spēki, bet tieši totālā pretošanās no tautas puses atrisināja problēmas ar iespējamo Kijivas ieņemšanu, Čirņigovas ieņemšanu, Sumi ieņemšanu. Tas karā ir milzīgs sistemātisks faktors.

Tagad jautājums - vai mēs negribam dienvidos sarīkot sliežu karu. Totālu. Ja jūsos “deg” radošs potenciāls un gribas pakalpot valstij, un ir tāda iespēja - jūs dzīvojat blakus. Tas attiecas jo īpaši uz esošajiem un bijušajiem dzelzceļa darbiniekiem. Sagraujiet visu dzelzceļu no Krimas uz Hersonu, no Krimas uz Meliotopoli. Un visu, kas mums ir ziemeļos, " runa saka Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Aleksejs Arestovičs.

"Nu būtībā karadarbībā Ukrainā mēs redzam divus dažādus atšķirīgus vietas, kur partizāni var darboties un kur arī viņi darbojas, un ir vietas, kur viņi nevar darboties. Ja mēs skatāmies Ukrainas visu ziemeļu, ziemeļaustrumu pusi, kur Krievijas bruņotie spēki kontrolē var būt tikai ceļus, bet ne apdzīvotās vietas, tur ukraiņu spēki darbojas ļoti efektīvi. Dienvidu pusē no Krimas uz ziemeļiem, ko Krievijas karaspēks ir okupējis, kur darbojas Rossgvardia aizmugurē, šīs partizānu darbības ir stipri ierobežotas, būtībā viņi tur nevar izvērsties. Un Krievijas bruņotie spēki jau ZAPAD mācībās pēdējās integrēja bruņotos spēkos iekšā šīs Rossgvardia vienības, kuru galvenais uzdevums ir aizmugures operācijas, tātad drošība. Plašāk, ko tas nozīmē? Tas ir, lai nepieļautu kaut kādu pretestību, partizānu darbību, diversantu vienību, izlūku vienību darbību. Tas ir Rossgvardia galvenais uzdevums, " kapteinis, Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš.

Brīdī, kad kara noziedznieks Vladimirs Putins televīzijā paziņoja kara sākumu, Baltkrievijas opozīcijas savienība BYPOL, kuru izveidojuši miliči un specdienestu darbinieki, kuri pretojas Lukašenko režīmam, uzsāka partizānu uzbrukumus Baltkrievijas dzelzceļa infrastruktūrai. BYPOL atbalstītāju šūniņas Brestas, Gomeļas un Mogiļevas apgabalos iznīcināja signalizācijas iekārtas, bloķēja dzelzceļa līnijas. Bija traucēts vairāku Baltkrievijas dzelzceļa atzaru darbs. Kopš tā brīža Krievijas dzelzceļš ir aizliedzis sava ritošā sastāva, tostarp militāro vilcienu, pārvietošanos pa Baltkrievijas teritoriju nakts laikā. Baltkrievu mašīnisti masveidā atsakās vadīt lokomotīves Ukrainas virzienā, baidoties no sabotieru uzbrukumiem, kas notiek katru dienu.

Partizāni Baltkrievijā izmanto primitīvas, bet iedarbīgas metodes. Izveido īssavienojumus vilcienu elektrolīnijām, sliedes nokrauj ar baļķiem un tos aizdedzina. Bijuši vairāki gadījumi, kad braucošos vilcienos ietriecas traktori ar piekabēm, šādi uz Ilgu laiku bloķējot satiksmi.

Latvijas Nacionālajā drošības koncepcijā teikts, ka mūsu armijai savlaicīgi jāplāno un jāgatavo pretošanās pasākumi, kuros citēju “pretmobilitātes un pretošanās sagatavošanā brīvprātīgi un uz savstarpējas uzticības pamata tiek iesaistīti civiliedzīvotāji.” Citāta beigas. Lai to varētu izdarīt jau miera laikos iedzīvotāji jāapmāca, jāplāno kā šī sadarbība notiks. Jāgatavojas praktiski - veidojot kara situācijai noderīgus slēpņus un krājumus.

"Zinot, ka pēc 2020. gada nemieriem ļoti daudzi baltkrievi būtu gatavi cīnīties arī šobrīd, redzams, ka viņi ir pietiekams skaits Ukrainā kā brīvprātīgie iesaistījušies šajā agresijā. Protams, jāņem vērā, ka tas nav koordinēts pasākumus, tas vairāk haotisks pasākums. Bet savu, protams, viņi dod, uzspridzinot kādu tiltu, sabojājot sliedes, vai izslēdzot elektroniku, kas regulē dzelzceļa kustību. Bet, protams, lielā tādā fokusā skatoties, nu tie ir īstermiņa panākumi. Jo tiklīdz Krievijas bruņotajiem spēkiem sāks reāli traucēt, tiks arī vērsti pretpasākumi, un Krievija šinī ziņā ir ļoti liels speciālists, kā apkarot partizāņu kustība. To mēs redzam gan pēc otrā pasaules kara, mēs redzam, kā tas bija Čečenijā. Un arī tagad tur ir daudz un dažādas metodes, kā to izdarīt. Pirmkārt, tā ir vēršanās pret civiliedzīvotājiem, tie ir draudi, šantāža, uzpirkšana un viss, kas, spētu apturēt šo partizānu kustība, visi līdzekļi būs labi," saka Slaidiņš.

“Nacionālā drošības koncepcija”

Pretošanās kustības panākumi ir atkarīgi no iedzīvotāju slēptā atbalsta (piemēram, nodrošinājuma, medicīniskās aprūpes, informācijas, finanšu, sakaru, apmācības, rekrutēšanas, izlūkošanas) pilsoniskās nepakļaušanās dalībniekiem, bruņotās pretošanās dalībniekiem, NBS un sabiedroto spēkiem. Katrs Latvijas iedzīvotājs var piedalīties pretošanās kampaņā dažādos veidos, vienlaikus apzinoties un rēķinoties ar drošības riskiem.

Aizsardzības ministrija apstiprina - līdzīgi kā Ukrainā mēs Latvijā arī gatavojamies partizāna kara situācijām.

Bet diversijas uz ceļiem un dzelzceļa var rīkot ne tikai mūsu spēki, lai aizkavētu uzbrucējus. Tos var sabotēt, piemēram, pretinieku hakeri. Un mūsu pusē drošības jomā ir caurumi, kas tam var ļaut notikt.

Pirms diviem gadiem stāstījām, ka Latvijas Dzelzceļš iepērk svarīgu sakaru tīkla infrastruktūru no Baltkrievijas valsts uzņēmuma, kas apkalpo baltkrievu armiju. Kompānija “AGAT - vadības sistēmas” ir meitas uzņēmums valstij piederošai holdingkompānijai “Ģeoinformācijas sistēmas”. Holdings nodrošina praktiski visus sakaru rīkus, ko izmanto Baltkrievijas armija - karaspēka pārvaldības un sakaru sistēmas, ierīces izlūkošanai, īpaši aizsargātu skaitļošanas tehniku, radiolokācijas iekārtas un karaspēka kontrolmēraparātus.

Šīs Baltkrievijas valsts militārās rūpniecības kompānijas ražoto sistēmu Latvijas dzelzceļš izmanto jau no 2001.gada. Tā nodrošina kravas staciju darba organizāciju, tostarp dažādas darbības ar kravas vagoniem. 2020.gadā no Baltkrievijas uzņēmuma tika iepirkts pakalpojums “Staciju automatizētās vadības sistēmas (SAVS) programmatūras izmaiņu pieprasījumu realizēšana”.

Latvijas dzelzceļš 2020.gadā mums neatbildēja vai vēl izmanto citas Baltkrievijā un arī Krievijā ražotas sistēmas, jo šāda informācija esot komercnoslēpums. Tolaik Latvijas dzelzceļš apgalvoja - jau 2 gadus notiekot darbs, lai baltkrievu sistēmu nomainītu.

Bet šonedēļ noskaidrojām, ka laikā, kad Baltkrievija ļauj no savas teritorijas Ukrainā iebrukt Krievijas armijai un izskan bažas, ka iebrukumā var iesaistīties arī Lukašenko karavīri, Latvijas dzelzceļš arī šobrīd turpina izmantot sakaru iekārtas un programmas, ko ražojis Baltkrievijas armiju apgādājošais valsts uzņēmums. Un arī šobrīd tiekot domāts par šīs sistēmas nomaiņu.