Prāgas centrā Krievijas pilsoņi protestē pret Putinu un karu

© Ekrānuzņēmums

Vairāki tūkstoši Krievijas pilsoņu kopā ar čehiem sestdien pulcējās mītiņā Prāgas centrā, lai protestētu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un pieprasītu viņam izbeigt karu Ukrainā.

Organizatori ziņo, ka gājienā pa Prāgas vēsturisko centru devušies 5000 cilvēku, skandējot "Krievija bez Putina", "Brīvību Krievijai, mieru Ukrainai" un "Putins nav Krievija".

Pasākuma organizators Antons Ļitvins informēja, ka Čehijā dzīvo 40 000 Krievijas pilsoņu un "līdz šim šie krievi čehiem nebija zināmi".

Mākslinieks un aktīvists Ļitvins, kurš Prāgā dzīvo desmit gadus, norādīja, ka akcijas mērķis ir parādīt, ka Čehijā dzīvojošie krievi ir pret Putinu, pret karu un atbalsta Ukrainu.

"Krievi šeit nav putinisti, viņi ir eiropieši," uzsvēra Ļitvins, rokās turot zili baltu karogu. Viņš paskaidroja, ka mītiņa laikā arī bieži vērojamais balti-zili-baltais karogs patiesībā savulaik esot bijis Krievijas karogs un ka akcijas dalībnieki nav vēlējušies, lai būtu redzama pašreizēja trikolorā esošā "asinis simbolizējošā sarkanā josla", tādēļ tā ir nogriezta, atstājot "sniega baltumu un skaidri zilas debesis".

Akcijas dalībnieku plakātos bija izteikts aicinājums Krievijas pilsoņiem cīnīties "pret īsto ienaidnieku, nevis Ukrainu", tas ir, pret slepkavu Putinu.

"Katram skaidri domājošam cilvēkam ir jānostājas pret Putinu," norādīja Baltkrievijā dzimušais dizainers Pēters Bankovs, kurš pirms pārcelšanās uz Prāgu dzīvojis Maskavā.

Prāgā izskanēja arī aicinājums Putinam atbrīvot politieslodzītos, pirmkārt, Krievijas opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, kuram šonedēļ tika piespriests vēl deviņus gadus ilgs cietumsods.

"Krievija tagad ir kļuvusi par fašistisku valsti. Tā atkārto 1938.gadu. Mēs nevaram to ignorēt, un mēs nevaram to piedot. Putins ir jāaptur," izvēra uzņēmēja Olga Buzenkova, kura pirms gada pārcēlusies no Maskavas uz Prāgu. Viņa stāstīja par radinieci, kura savulaik 1941.gadā piedzīvojusi nacistu veikto Kijivas, bet tagad bijusi spiesta glābties no krievu gaisa uzlidojumiem Ķelnē.

Svarīgākais