NBS pārstāvis: Izšķirošā loma karā noteikti būs Mariupolei

 
©Scanpicx

Jaunākās ziņas no Krievijas sāktā kara pret Ukrainu liecina, ka agresors tomēr lēnām "graužas iekšā" Ukrainas aizsardzībā, bet izšķirošā loma noteikti būs Mariupolei, norises frontē vērtēja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis, kapteinis Jānis Slaidiņš.

Apritot mēnesim kopš kara sākuma, Slaidiņš atzina, ka Krievijas sākotnējie mērķi pēc iespējas īsākā laikā okupēt Ukrainu ir ir izgāzušies un krievi cieš lielus zaudējumus, taču vienlaikus nedrīkst novērtēt pretinieku par zemu, jo Krievijas bruņoto spēku rīcībā vēl ir pietiekami daudz resursu, lai turpinātu karošanu.

"Ukrainas vienības turas, tomēr, ja palūkojamies uz kaujas darbības karti, krievi tomēr lēnām "graužas iekšā" Ukrainas aizsardzībā. Izšķirošā loma noteikti būs kaujām Mariupolē. Ja tā kritīs Krievijas bruņoto spēku rokās, tad krieviem atbrīvosies pietiekami daudz resursu, karavīru un tehnikas, lai viņus iesaistītu uzbrukumos citās vietās," norādīja Slaidiņš.

"Mēs redzam, ka viņu nodoms ir uzbrukt no ziemeļiem, uzbrukt no dienvidiem, lai nogrieztu visu Ukrainas armijas apvienoto spēku grupējumu, kas ir Donbasa frontē. Ja tas viņiem izdosies, tad tas būs ļoti smags trieciens Ukrainai kā valstij un arī morāli būtu ļoti grūti. Tam, ka krieviem šis nolūks patlaban tā īsti neizdodas, jāpateicas tieši Mariupoles aizstāvjiem un Izjumas pilsētai austrumos no Harkivas," uzsvēra Slaidiņš.

Ukraiņiem 2014.un 2015.gadā simbols bija Doņeckas lidosta, bet tagad par tādu kļuvusi Mariopole. Lai karu vinnētu, ir nepieciešams ukraiņu pretuzbrukums, un dienvidu virziens būtu ļoti svarīgs pretuzbrukumam, skaidroja eksperts, atzīmējot, ka Ukrainas austrumos Krievijas puse faktiski pilnībā kontrolē gaisa telpu. Ja ir šī kontrole un ukraiņiem nav gaisa spēku atbalsta, tad nevaram runāt par kādām sekmīgām sauszemes operācijām, skaidroja Slaidiņš.

Tāpat patlaban izskatās, ka krieviem joprojām viens no stratēģiskajiem virzieniem ir Kijivas sagrābšana, jo tā ir Ukrainas politiskais un ekonomiskais centrs un simbols.

Ņemot vērā, ka Kijiva atrodas tuvu robežai, tad Kijiva visu laiku atradīsies apdraudējumā. Ja krieviem izdosies nostiprināties rietumos no Kijivas, tad viņus "izsist no ieņemtajām pozīcijām būs grūti".

"Pat ja Ukrainas armijai Kijivas tuvumā izdosies sagūstīt vai iznīcināt krievu vienības, tad drauds vienalga paliks, jo pašlaik Krievija pārdislocē spēkus Baltkrievijā no Tālajiem austrumiem un viņu rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai turpinātu uzturēt uzbrukuma jaudu un tā kausēt Ukrainas spēkus," norādīja eksperts.

Vaicāts, cik bīstama situācija veidotos, ja arī Baltkrievijas armija iebruks Ukrainas teritorijā, Slaidiņš atbildēja, ka pēdējā informācija liecinot, ka Baltkrievijā izdevies saformēt divas bataljona taktiskās kaujas grupas, kuras būtu gatavas iesaistīties karā, tomēr, spriežot pēc Ukrainas puses paziņotā, Baltkrievijas iesaiste ir vērtējama ar 15%- 20% iespējamību.

Slaidiņš vērsa uzmanību, ka teritorija uz rietumiem no Kijivas līdz Polijas robežai, kurā varētu ienākt Baltkrievijas armija, ir sarežģīts apvidus un no divām kaujas grupām nekāda liela efekta nebūtu. Tā vietā jābūt masīvai spēku koncentrācijai, lai gūtu kādus panākumus.

Eksperts vērsa uzmanību, ka arī ukraiņi karā ir zaudējuši pietiekami daudz kaujas tehnikas, un Ukraina viena paša ilgtermiņā bez rietumvalstu atbalsta nespēs "turēt šo karu".

Slaidiņš nenoliedza, ka rietumvalstu ražoto ieroču lietošanas apguve ukraiņiem prasītu ilgāku laiku, tomēr NATO valstīm - bijušajām Varšava bloka valstīm - ir bruņojums, ko ukraiņi prastu lietot bez ilgas apmācības.

Patlaban ir grūti atbildēt, kāda varētu būt nākamā kara forma, ja krieviem neizdosies sasniegt pat minimālos mērķus Ukrainā.

"Tas, ka viņš (Putins) ies līdz galam, ir pilnīgi skaidrs, un viņš var pielietot jebko, lai sasniegtu savus mērķus, ieskaitot taktiskos kodolieročus. Ja vērojam Krievijas informatīvo telpu, tad Polija ir ienaidnieks, jo krieviem ir ļoti sāpīgi redzēt, ka caur Poliju nāk rietumvalstu palīdzība Ukrainas armijai. Par turpmāko attīstību spekulēt es negribētu, taču, jo Ukraina ilgāk turēsies, jo ilgāk sankcijas dotu kustību politiskajā jomā un tam sekotu kādas vienošanās," uzsvēra Slaidiņš.

Runājot par potenciālo vienošanos, Slaidiņš atgādināja notikumus no Pirmā pasaules kara noslēguma, kur viens no Francijas ģenerāļiem, noslēdzot mieru ar Vāciju, izteicies, ka šis ir pamiers uz 20 gadiem. "Kā mēs zinām, tad vēlāk sekoja Otrais pasaules karš. Un šeit nav svarīgi, kas atrodas Kremlī - vai tas ir cars, boļševiki, komunisti vai Putins. Par uzvaru varam runāt tikai tad, ja Krievija kā impērija sabruks. Vadoņiem, kas atrodas Kremlī, ir nepieciešams tikai asinis, kādu iekarot un pazemot. Tā ir Krievijas būtība un ar to ir jārēķinās," uzsvēra Slaidiņš.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 15 800 karavīru, ceturtdien paziņojis Ukrainas armijas Ģenerālštābs, tomēr rietumvalstu avoti ziņo par mazākiem zaudējumiem.

Ukrainas puse gan norādījusi, ka Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē intensīvā karadarbība.

Mariupole ir aplenkta jau gandrīz mēnesi.