Piektdiena, 24.maijs

redeem Ilvija, Marlēna, Ziedone

arrow_right_alt Pasaulē

Pētnieks: Baltkrievija ir "melnais zirdziņš", taču Lukašenko baidās iesaistīties aktīvā karadarbībā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Pieņemot sankcijas pret Krieviju, Rietumi vērtē to ietekmi arī uz savu valstu iedzīvotājiem, saka Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.

Krūmiņš atzina, ka Rietumu sabiedrība ir nonākusi netipiskā situācijā, kādā tā nav bijusi sen vai faktiski nekad, līdz ar to tai nebija gatava saraksta jeb receptes, kā rīkoties. Tāpēc varot saprast, ka kādas no pieņemtajām sankcijām ir nepārdomātas.

No otras puses, redzot esošo situāciju, daudzi jautā, kādēļ radikālāk nerīkojas agrāk. Viņš atsaucās uz Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona pausto, ka liela kļūda pieļauta jau tad, kad Rietumu valstis aktīvi nevērsās pret Krieviju pēc Krimas aneksijas. "Jā, no vienas puses tas tā ir, taču, no otras puses, jāsaprot, ka Rietumu politika ir paļāvusies uz to, ka Krievija pragmatiski izvērtēs visas neērtības, kas ir no sankcijām. Rietumi lielu akcentu liek uz to, ka Krievija ir saprātīga, ka viņiem tas radīs dažāda veida zaudējumus un neērtības, tāpēc nerīkojās," skaidroja vēsturnieks. Turklāt Rietumiem raksturīga nomierināšanas politika, cerībā, ka varbūt tomēr situācija neeskalēsies.

Krūmiņš akcentēja, ka Austrumu un Rietumu kultūra ir dažāda gan no domāšanas, gan vērtību aspekta. Piemēram, ja Rietumos valdības domā par to, kā jutīsies sabiedrība, kāda būs tās labklājība, tad Krievijai kā autoritārai valstij, kas jau tuvojas totalitārai valstij, sabiedrības noskaņojums ir otršķirīgs. Krievijai sabiedrība vajadzīga vien tik daudz, lai tā neapdraudētu politiskās elites atrašanos pie varas.

Vērtējot esošo situāciju no vēsturiskā aspekta, Krūmiņš vilka paralēles ar Otro pasaules karu, kad nacistiskā Vācija un Ādolfs Hitlers visu laiku izvirzīja lielākas prasības un Rietumu valstis, nevēloties karot, visu laiku centās iziet uz kompromisiem, piemēram, piekāpās Vācijai, sadalot Čehoslovākiju, taču neskatoties uz to, pēc tam Hitlers to okupēja. "Pašlaik izskatās, ka pozīcija ir nedaudz stingrāka, taču pieeja ir tāda pati - neprovocēt līdz galam, mēģināt izvairīties, taču joprojām nav skaidrs, vai mēs ar šo politiku varēsim izvairīties no plašāka konflikta," šaubas pauda Krūmiņš.

Viņš uzskata, ka Rietumi ar sankcijām improvizē, taču lielā izšķiršanās ir par robežas nepārkāpšanu, lai neapdraudētu ne tikai Rietumu labklājību, bet arī spēju nākotnē konkurēt. Vēsturnieks piebilda, ka jāņem vērā tas, ka daudzas pasaules daļas pašlaik nogaida un neiesaistās sankcijās, piemēram, Dienvidamerika, Āfrika un Āzija. "Šis konflikts novājina gan Krieviju, gan Rietumus, politiski stiprinot tos reģionus, kas neiesaistās tiešā veidā. Rietumi, noliekot sevi zem sitiena, globāli zaudēs. Mēs piemirstam, ka tas nav tikai jautājums par Krievijas un Rietumu attiecībām, tas ir jautājums par civilizācijas vietu pasaulē. To mums nevajadzētu ignorēt," brīdināja Krūmiņš.

Runājot par Baltkrievijas lomu karā ar Ukrainu, vēsturnieks vērtēja, ka Baltkrievija ir tāds kā melnais zirdziņš. Pirms Krievijas iebrukumā Ukrainā viņš prognozējis, ka Putins varētu izmantot Baltkrieviju kāda lokāla konflikta radīšanai, paslēpjoties aiz Baltkrievijas muguras, kas gan nav noticis.

Krūmiņš pieļāva, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko nejūtas tik drošs, lai iesaistītos karā ar Ukrainu, jo noskaņojums Baltkrievijas armijā ir gana negatīvs. Baltkrieviem neesot pieredzes ar šādām situācijām. Viņi var uzturēt autoritāru režīmu, taču viņiem ir vājas spējas risināt konfliktsituācijas, ko varēja redzēt prezidenta vēlēšanās, kad tikai ar grūtībām izdevās apslāpēt protestus.

Lukašenko ir vienkārši bail, ka, Baltkrievijai iesaistoties aktīvā karadarbībā Ukrainā, viņa armija var pagriezties pret pašu, jo īpaši tajā gadījumā, ja Krievijas sekmes karā nav lielas, lēsa Krūmiņš. Krievijas zibenskara iecere ir izgāzusies un tā patlaban īsti nezina, ko tālāk darīt. Krievija nebija pareizi novērtējusi Ukrainas gatavību pretoties.

Kā vēstīts, 24.februārī Krievija sāka plaša mēroga militāru iebrukumu Ukrainā. Reaģējot uz Krievijas sākto karu, Rietumvalstis noteica bezprecedenta sankcijas ar mērķi ietekmēt Krievijas ekonomiku un tādējādi ierobežot karu. Sankciju rezultātā Krievijas ekonomikai ir sākusies strauja lejupslīde.

Rietumu kolektīvā reakcija un noteiktie ierobežojumi liek Krievijai uz ilgāku laiku nonākt izolācijā no Rietumu pasaules un galvenajiem pasaules tirgiem.