Cik reāli ir nosēdināt Putinu uz apsūdzēto sola?
No pirmās dienas, kad Krievija iebruka Ukrainā, tiek domāts par to dienu, kad Krievija tiks saukta pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem. Bet cik reāli ir nosēdināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz apsūdzēto sola? Skaidro Latvijas Televīzija.
"Ir gadījumi, kur kādas valsts prezidents ir tiešām nonācis reāli Hāgā uz apsūdzēto sola un arī notiesāts. Tas bija Serbijas prezidents Miloševičs, kuru Serbija izdeva Hāgai. Un tur viņš tika notiesāts par kara noziegumiem," paskaidroja Levits. "Ir arī citi gadījumi. Teiksim, ja šis cilvēks joprojām ir pie varas, tādā gadījumā viņš nevar nekur doties ārpus savas valsts, jo, tikko viņš ierodas kādā citā valstī, tad viņu tur apcietina un nodod Hāgā. Tādi gadījumi ir attiecībā, piemēram, uz Sudānas bijušo prezidentu. Tā kā tas ir atkarīgs, kāda būs situācija Maskavā."
Tiesāšanas iespējas ir daudz sarežģītākas nekā, piemēram, tā sauktajā Dienvidslāvijas tribunālā.
Tad tribunāls speciāli tika veidots ar ANO Drošības padomes lēmumu. Tas ļāva notiesāt arī visaugstākās amatpersonas, jo izmeklētāji varēja tikt pie dokumentiem, arī pie politiskās sarakstes. Bet šajā gadījumā Kremlis pats sēž Drošības padomē.
"Ja tiks veiktas ļoti nopietnas ANO reformas, kur noņems Krievijai veto tiesības ANO Drošības padomē, tad, protams, viss ir iespējams. Bet Drošības padomes rezolūcija jau ir tā, uz kuras pamata veido tribunālus," atzina bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Uldis Ķinis.
Tiesnesis Ķinis, kurš pats Dienvidslāvijas tribunālā piedalījās iztiesāšanā, atzīst, ka arī toreiz tiesai ļoti labvēlīgos apstākļos ne viss izdevās. Tomēr kopumā notiesāja 161 personu. Tribunāls darbojās 24 gadus.
Bet, piemēram, Gruzijā, kur pēc Krievijas uzbrukuma un Dienvidosetijas okupēšanas atsevišķa ANO Drošības padomes atbalstīta tribunāla nebija, ir pagājuši vairāk nekā 13 gadi, bet apsūdzību nav.
Salīdzinot ar Gruziju, Ukrainā ar pierādījumiem varētu būt vieglāk, tomēr ar faktiem ir jāapstiprina pavēļu došanas ķēde, lai atrastu vainīgos.
"Starptautiskos noziegumos nepietiks ar to vien - skaidri redzams, ka tur lādiņi krīt," sacīja Ķinis. "Piemēram, es klausījos interviju ar krievu tiem gūstekņiem, krievu lidotājiem. Viņš teica, ka viņš ir sapratis, ka viņam jābombardē civilie objekti. Viņš sapratis, ka tas ir nelikumīgi, noziedzīgi, bet viņš to bumbu ir izmetis. Un viņu notrieca.. Tātad, tas ir fakts, un tas ir skaidri pierādīts, ka viņš ar savu darbību ir izdarījis kara noziegumu. Tas ir viennozīmīgi."
Prezidenta Levita ieskatā notiesāt kara noziedzniekus varēs arī bez ANO Drošības padomes iesaistes.
"Vissvarīgākais ir tas, ka Starptautiskā krimināltiesa nosaka standartus starptautiskajām tiesībām. Un neviens cilvēks nevar izvairīties no šīs tiesas sprieduma. Arī, ja viņš fiziski nav klāt, bet spriedums ir. Jo tas spriedums nosaka starptautiskās tiesības," uzsvēra Levits.
Vēl atsevišķs jautājums ir par reparāciju piedzīšanu no Krievijas. Pēc Ukrainas premjerministra teiktā, Ukrainas tiešie zaudējumi no Krievijas iebrukuma pārsniedz jau 500 miljardus ASV dolāru.