Lietuvā ar koronavīrusu inficējušies 3129 cilvēki; Igaunijā - 836

© unsplash.com

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar koronavīrusu apstiprināta vēl 3129 cilvēkiem un reģistrēti 11 Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, svētdien paziņojis Statistikas departaments.

Ar Covid-19 pirmo reizi saslimuši 2635 cilvēki, otro reizi 492 cilvēki, bet trešo reizi divi cilvēki.

Šobrīd slimnīcās ārstējas 1315 pacienti, kuriem diagnosticēts Covid-19, no tiem 66 atrodas reanimācijā.

Pēc Statistikas departamenta datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Lietuvā sarucis līdz 2150.

Pret Covid-19 Lietuvā vakcinēti kopumā 1 947 819 cilvēki, tostarp 1 871 892 cilvēkiem primārās vakcinācijas kurss pabeigts. 916 342 cilvēkam veikta balstvakcinācija.

Igaunijā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar koronavīrusu atklāta vēl 836 cilvēkiem un reģistrēti divi Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, svētdien paziņojis Veselības departaments.

Aizvadītajā diennaktī veikta 2252 analīzes.

Kopš pandēmijas sākuma Igaunijā veiktas 3 203 635 analīzes un atklāti 542 386 inficēšanās gadījumi.

No Covid-19 pavisam Igaunijā miruši 2392 cilvēki.

Slimnīcās pašlaik tiek ārstēti 511 Covid-19 pacienti, 203 no viņiem slimības gaita ir smaga.

Igaunijas Veselības departamenta aprēķinātais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju samazinājies līdz 2008.

Pret Covid-19 Igaunijā vakcinēti kopumā 858 707 cilvēki, tostarp 842 026 cilvēkiem primārās vakcinācijas kurss pabeigts. 440 372 cilvēkiem veikta balstvakcinācija.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais