Kopš Krievija sāka karu pret Ukrainu, sarežģījušās Maskavas tirdzniecības attiecības ar Ķīnu, raisot bažas par energoresursu, metālu un graudu plūsmu starp abām valstīm nākotnē, ziņo aģentūra "Bloomberg".
Pirms kara Krievijas nozīme izejmateriālu piegādē Ķīnai pieauga, ko apliecināja paziņojums par neierobežotu draudzību pirms ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā. Tolaik tika parakstītas vairākas vienošanās, kas paredzēja naftas, gāzes un graudu piegādi Ķīnai.
Uzreiz pēc iebrukuma Ķīnas amatpersonas paziņoja, ka neatbalsta sankciju piemērošanu Krievijai un turpinās normālas tirdzniecības attiecības ar Krieviju. Taču kopš tā laika bankas pārtraukušas finansēt pirkumus un tirgotāji saskārušies ar loģistikas problēmām. Ķīnas ārlietu ministrs nesen izteicās, ka Pekina nevēlas, ka to skar sankcijas.
Kopš kara sākuma Ķīnas pircēji un aizdevēji lielā mērā izvairījušies no Krievijas ogļu un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG), kā arī naftas piegādēm. Šādas svārstības var būt īslaicīgas, nezinot, kā beigsies starptautiskais spiediens uz Kremli. Taču tās var arī atspoguļot uzņēmumos dziļi iesakņojušās bailes, ka tie var nokļūt sankciju slazdā, kā arī valdības bažas tikt izslēgtai no Ķīnai daudz svarīgākiem tirgiem.
"Jebkurai Ķīnas firmai ar vērā ņemamu darbību ārvalstīs piekļuves saglabāšana ASV finanšu sistēmai ir daudz vērtīgāka nekā jebkuri darījumi, ko tā var noslēgt ar Krieviju, lai gan daļa mazāko firmu var būt gatava uzņemties šo risku," norādījusi ekonomikas izpētes un konsultāciju firma "Capital Economics".