Ukrainā karš ilgst jau 23. dienu. Jaunākā informācija [papildināts 21:52]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 18. martā. Ukraina varonīgi aizstāvējusi savu zemi jau trīs nedēļas.

22.26. ASV prezidents Džo Baidens piektdien telefonsarunas gaitā izklāstījis Ķīnas kolēģim Sji Dziņpinam, kādas būs sekas, ja Ķīna sniegs atbalstu Krievijai tās karā pret Ukrainu, piektdien pavēstīja Baltais nams.

21.52. Ukrainas bēgļi, kas tagad pamet savu valsti Krievijas agresijas dēļ, ir traumēti smagāk nekā tie ukraiņi, kas devās bēgļu gaitās kara pirmajā fāzē, piektdien pavēstīja ANO.

21.20. Francijas prezidentam Emanuelam Makronam piektdien atkal bijusi telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un tās gaitā Makrons pieprasījis Putinam pārtraukt Mariupoles blokādi, vēsta ziņu aģentūra AFP.

21.05. Krievija izmanto ANO Drošības padomi propagandas un dezinformācijas izplatīšanai par savu iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņojušas sešas padomes dalībvalstis.

"Krievija atkal cenšas izmantot šo padomi, lai izplatītu savu dezinformāciju un propagandu un attaisnotu savu neizprovocēto un brutālo uzbrukumu Ukrainai," teikts sešu Drošības padomes dalībvalstu paziņojumā, ko ASV vēstniece Apvienoto Nāciju Organizācijā Linda Tomase-Grīnfīlda nolasīja sēdē, kas sasaukta pēc Maskavas prasības, lai vēlreiz apspriestu Kremļa izvirzītās apsūdzības Ukrainai bioloģisko ieroču attīstīšanā.

21.20. Francijas prezidentam Emanuelam Makronam piektdien atkal bijusi telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un tās gaitā Makrons pieprasījis Putinam pārtraukt Mariupoles blokādi, vēsta ziņu aģentūra AFP.

20.54. Ukrainas Kinoakadēmija izslēgusi no savām rindām kinorežisoru Sergeju Lozņicu, kuram tiek pārmests tas, ka viņa filmas piedalās krievu kino festivālā, kamēr Ukraina cīnās pret Krievijas agresiju.

20.30. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāpalīdz simtiem tūkstošiem kara bēgļu, kas glābiņu no Krievijas militārās agresijas šobrīd atraduši Ukrainas rietumos Ļvivas reģionā, piektdien pavēstīja Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.

19.56. Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka un citas globālās finanšu institūcijas, starp kurām ir arī Eiropas Padomes Attīstības banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kā arī Eiropas Investīciju banka, brīdina, ka karš Ukrainā negatīvi ietekmē enerģijas un pārtikas produktu piegādes un palielina nabadzības līmeni.

19.27. Krievijas sāktais karš pret Ukrainu iznīcinās Krievijas iedzīvotāju 25 gadu laikā sasniegto un atsviedīs Krieviju atpakaļ "brašajos deviņdesmitajos", piektdien videovēstījumā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

19.17 Tīmekļa videokoplietošanas platformu "YouTube" Krievijā var nobloķēt līdz nākamās nedēļas beigām, bet, iespējams, tas notiks jau šodien, piektdien vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra "RIA Novosti", atsaucoties uz saviem avotiem.

19.04 Ķīnas prezidents Sji Dziņpins piektdien telefonsarrunā runājis ar ASV kolēģi Džo Baidenu, vēsta Ķīnas valsts televīzija CCTV. Sarunā centrālais temats, domājams, bija Krievijas iebrukums Ukrainā. "Starpvalstu attiecības nedrīkst nonākt līdz karadarbības stadijai," sacīja Sji. "Miers un drošība ir starptautiskās kopienas vissvarīgākie dārgumi."

18.40. Lietuvas skolās Ukrainas bēgļu bērniem paredzētas aptuveni 30 000 vietas, piektdien paziņojusi izglītības ministre Jurgita Šugždiniene. Līdz šim Lietuvā reģistrējušies 20 060 kara bēgļi no Ukrainas, no kuriem vairāk nekā 8600 ir nepilngadīgie, un vismaz pusotrs tūkstotis no viņiem jau pieteikušies konkrētās skolās.

Pēc ministres teiktā, ukraiņu bērniem tiek piedāvātas iespējas mācīties gan lietuviešu, gan mazākumtautību skolās.

18.30. Latvijā līdz šim apmetušies apmēram 70 jaunie hokejisti no Ukrainas, ziņo Latvijas Hokeja federācija (LHF). Bēgot no kara Ukrainā, Latvijā ieradušās Ukrainas jaunie hokejisti un viņu ģimenes. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā Latvija uzņems vēl vismaz 30 sportistus, kuri turpmāk trenēsies dažādos hokeja klubos.

18.08. Ārlietu ministrija (ĀM) no Krievijas vēstniecības saņēmusi protesta notu par blakus vēstniecībai, uz Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja ēkas sienas, uzstādīto lielizmēra plakātu ar pārveidotu Krievijas prezidenta Vladimira Putinu attēlu.

17.58. Kijivā kopš kara sākuma Krievijas spēku uzbrukumos nogalināti 222 cilvēki, ieskaitot 60 civilpersonas, no kurām četri bija bērni, piektdien paziņoja Kijevas pilsētas valsts administrācijas priekšsēdētāja vietnieks Mikola Povorozniks. Povorozniks informēja, ka 22 kara dienu laikā Ukrainas galvaspilsētā pasaulē nākuši 757 jaundzimušie.

17.48. Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu izklāstīja, kādas ir precīzas Krievijas prasības pēc miera līguma ar Ukrainu. Vairāk šeit.

17.05. Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus nākamnedēļ tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs. Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

17.03. Lai Ukrainas civiliedzīvotāji, kas ierodas Latvijā, labāk varētu orientēties viņiem pieejamā atbalsta pasākumu klāstā un tā saņemšanā, nodrošināts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma tulkojumu ukraiņu valodā.

Jau ziņots, ka 2022.gada 5.martā spēkā stājās Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kura mērķis ir atbalsta sniegšana Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas bruņoto iebrukumu Ukrainā, kā arī vispārēja atbalsta sniegšana Ukrainas sabiedrībai. Likumā noteiktais atbalsts tiks sniegts šī bruņotā konflikta norises laikā.

16.48. Krievijas visi valsts televīzijas kanāli piektdien teikuma vidū pārtrauca translēt prezidenta Vladimira Putina uzrunu Maskavas Lužņiku stadionā, kur uz Putina kara atbalsta mītiņu bija sapulcināti tūkstošiem cilvēku.

Putins sacīja: "Tā sanāca, ka operācijas sākums sakrita, pilnīgi nejauši sakrita, ar dzimšanas dienu vienam no mūsu visizcilākajiem karavadoņiem..." Šajā brīdī Putina runa tika pārtraukta, un arī pats prezidents pazuda no televīzijas ekrāniem.

Krievijas televīzija tiek stingri kontrolēta, un šādi pārraižu pārrāvumi vai misēkļi programmās ar autoritārās valsts līderu piedalīšanos ir ļoti neparasti. Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pavēstīja, ka translācija pārtrūkusi sakarā ar tehnisku kļūmi serverī un tā pēc tam pārraidīta ierakstā.

16.39. Desmit Eiropas Savienības (ES) valstis, arī Vācija un Francija, turpināja pārdot ieročus Krievijai vēl pēc tam, kad 2014.gadā spēkā stājās aizliegums tirgot ieročus Kremlim, vēstīja Polijas medijs "tvp.info".

Dati liecina, ka 2015.-2020.gadā ieroču piegāžu embargo Krievijai neievēroja vēl astoņas ES dalībvalstis: Austrija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Itālija, Slovākija, Somija un Spānija.

2014.gada 31.jūlijā spēkā stājās ES aizliegums bruņojuma un dubultā pielietojuma preču eksportam uz Krieviju.

16.33. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) izmaksās vienreizējo nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 500 eiro apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri pametuši Ukrainu kara dēļ un Latvijā uzsākuši tiesiskās darba attiecības, informēja aģentūrā.

Lai saņemtu nodarbinātības uzsākšanas pabalstu, mēneša laikā no darba tiesisko attiecību uzsākšanas dienas jebkurā no NVA klientu apkalpošanas vietām Latvijā jāiesniedz iesniegums nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai.

16.17. Lietuvas pareizticīgā baznīca nosodījusi Krievijas karu pret Ukrainu un paudusi apņēmību tiekties pēc lielākas neatkarības no Maskavas patriarhāta, paziņojis Viļņas un Lietuvas metropolīts Inokentijs.

16.08. Uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu gulstas galīgā atbildība par viņa karaspēka Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem, piektdien sacīja Lielbritānijas bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs. Arī visa Krievijas bruņoto spēku pavēlniecība tiks saukta pie atbildības par nodarīto.

"Ir skaidrs kā diena, kas notiek Mariupolē. Krievi, nešķirojot mērķus, izmanto artilēriju un raķetes, lai iznīcinātu pilsētu, ko viņi nespēj ieņemt militāri. Tā ir barbariska taktika," ministrs sacīja telekanālam "Sky News". "Tiek vākti pierādījumi, kas lielā mērā norāda uz to, ka Ukrainā tiek pastrādāti kara noziegumi. Vaina par šiem noziegumiem pilnībā gulstas uz Krievijas valdības līderi, cilvēku, kas sākotnēji nolēma visu to sarīkot," skaidroja Hīpijs. "Tas nav tikai Putins, kas būs atbildīgs par kara noziegumiem, kad pierādījumi būs savākti un cilvēki saukti pie atbildības."

"Neviens cilvēks militārajā pavēlniecībā nevar slēpties aiz apgalvojuma, ka viņš ir tikai pildījis pavēles," norādīja ministrs. "Viņi ir iesaistīti kara noziegumu pastrādāšanā Ukrainā. Tas ir traips Krievijas valstij."

15.39. Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē Ukrainas dienvidos sāk izsīkt pēdējie pārtikas un ūdens krājumi, piektdien paziņojusi ANO Pasaules Pārtikas programma (WFP).

Pilsēta blokāde turpinās jau 17 diennaktis, un Mariopolē pašlaik ir viena no kritiskākajām situācijām Ukrainā. Krievijas karaspēks nepārtraukti turpina bombardēt civilos objektus, pilsētā kopš marta sākuma praktiski nav elektrības, siltuma un ūdens apgādes.

Humānās palīdzības kravas nevar iebraukt pilsētā, un arvien biežāk tiek saņemta informācija par pirmās nepieciešamības preču un medikamentu trūkumu.

15.03. Itālijas datu privātuma uzraugs piektdien paziņoja par izmeklēšanu saistībā ar iespējamiem riskiem, ka Krievijas antivīrusu programmatūra "Kaspersky" varētu tikt izmantota kiberuzbrukumiem. Otrdien Itālijas kiberdrošības aģentūra ieteica visiem Krievijas programmatūras lietotājiem dažādot savus izstrādājumus, jo pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieauguši tehnoloģiskie riski.

ASV 2017.gadā aizliedza valdības institūcijām izmantot "Kaspersky" risinājumus, lai gan kompānija ir noraidījusi apsūdzības, ka sadarbojas ar Kremli.

14.53. No Lietuvas tiek izraidīti četri Krievijas vēstniecības darbinieki, bet no Igaunijas - trīs.

14.47. ASV nosodījušas Krievijas vēstnieka Sarajevā bīstamos izteikumus, kas uztverami kā taktiski draudi saistībā ar Bosnijas un Hercegovinas vēlmi pievienoties NATO.

Krievijas vēstnieks Sarajevā Igors Kalabuhovs šonedēļ izteicās, ka Krievija reaģēs, ja Bosnija un Hercegovina pievienosies NATO.

14.14. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pieņēmis lēmumu par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu no Latvijas, ierakstā "Twitter" kontā paziņojis ārlietu ministrs. Lēmums par izraidīšanu pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu, norāda Rinkēvičs.

Savukārt Bulgārijas Ārlietu ministrija piektdien paziņoja par desmit Krievijas diplomātu izraidīšanu no valsts saistībā ar starptautisko konvenciju par diplomātiskajām attiecībām pārkāpšanu.

13.48. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks kritizējis Vācijas kancleru Olafu Šolcu, kurš aizstāvējis Krievijas iedzīvotājus situācijā, kad šīs valsts līderis Vladimirs Putins sācis asiņainu karu pret Ukrainu.

12.53. Lielbritānijas raidsabiedrību regulators "Ofcom" piektdien anulējis Krievijas valsts finansētā propagandas telekanāla RT apraides licenci."Ofcom" lēmums stājas spēkā nekavējoties. Regulators norādīja, ka RT saturs nav piemērots pārraidīšanai Lielbritānijā. Reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, arī Eiropas Savienība (ES) šomēnes aizliedza pārraidīt RT.

12.43. Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainas robežu ar Poliju šķērsojuši vairāk nekā divi miljoni bēgļu, piektdien paziņojusi Polijas robežsardze.

12.05. Krievijas raķešu triecienā piektdien Kijivā nogalināts viens un ievainoti 19 cilvēki, paziņoja Ukrainas galvaspilsētas mērs Vitālijs Kļičko.

Nodarīti postījumi sešām dzīvojamajām ēkām, bērnudārzam un skolai pilsētas Podilas rajonā, viņš pavēstīja ziņapmaiņas vietnē "Telegram". Četri no ievainotajiem ir bērni.

11.26. Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

11.19. Sīrijas kaujinieku vervēšana karam Ukrainā vairāk izskatās pēc psiholoģiskā faktora, un reālu pienesumu šādi spēki Krievijai, visticamāk, nedos, atzīst pulkvedis, NBS Bruņojuma kontroles dienesta priekšnieks un bijušais aizsardzības atašejs Ukrainā Ēriks Naglis.

11.05. Ukrainas Doneckas apgabala Kramatorskas pilsētā Krievijas raķešu triecienā piektdien nogalināti divi un ievainoti seši cilvēki, paziņoja Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko. "Trāpīja dzīvojamā mājā un administratīvajā ēkā. Pagaidām ir zināms par diviem nogalinātajiem un sešiem ievainotajiem," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja Kirilenko.

10.32. Krievijas federālā gaisa satiksmes aģentūra "Rosaviacija" piektdien paziņojusi, ka pagarina lidojumu aizliegumu 11 lidostās valsts vidienē un dienviddaļā, kas tika noteikts, sākoties iebrukumam Ukrainā.

"Pagaidu ierobežojumu režīms lidojumiem pagarināts līdz 26.martam plkst. 3.45 pēc Maskavas laika," teikts "Rosaviacija" paziņojumā.

10.19. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 14 200 karavīru, piektdien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma līdz ceturtdienas rītam iebrucēji zaudējuši 93 lidmašīnas, 112 helikopterus, 450 tankus, 1448 bruņutransportierus, 205 lielgabalus, 72 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 43 zenītartilērijas iekārtas, 879 automobiļus, 60 autocisternas, 11 specializētās tehnikas vienības, 12 bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.

10.18. Krievijas raķešu triecienā piektdien sagrauta avioremonta rūpnīca Ļvivā, paziņojis šīs Ukrainas rietumu pilsētas mērs Andrijs Sadovijs.

08.24. Tallinas mērs Mihails Kelvarts šonedēļ ieradies vizītē Ļvivā, kur ticies ar šīs Ukrainas rietumu pilsētas vadību un iepazinies ar bēgļu situāciju, vēsta Igaunijas galvaspilsētas pašvaldības preses dienests.

Nākamajās dienās Ļvivai tiks piegādāta humānā palīdzība no Tallinas. "Mēs sūtām Ļvivai to, kas palikušajiem pilsētas iedzīvotājiem un 200 000 kara bēgļu nepieciešams visvairāk - pārtiku un higiēnas preces," norādīja Tallinas mērs.

07.54. Amerikāņu kinorežisors Stīvens Spīlbergs un viņa sieva aktrise Keita Kepšova ziedojuši miljonu dolāru humānajai palīdzībai Ukrainai.

07.10. Krievija karam Ukrainā ir savervējusi apmēram tūkstoti algotņu no Sīrijas, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.

05.19. Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija. Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

04.59. Krievijas pilsoņu vairākums atbalsta Krievijas karu pret Ukrainu un arī grib, lai Vladimirs Putins ilgāk paliktu prezidenta amatā, liecina divu sabiedriskās domas aptauju dati, kas nonākuši raidstacijas "Radio Brīvība" rīcībā. Karu pret Ukrainu atbalsta 71% Krievijas pilsoņu, kas jūt tādas emocijas kā lepnums, prieks, cieņa, uzticība un cerība.

04.28. Kanāda ceturtdien paziņoja par jaunas imigrācijas programmas izveidošanu, kas piedāvās Ukrainas pilsoņiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma, pagaidu uzturēšanās atļauju Kanādā uz laiku līdz trim gadiem.

03.08. Zviedrijas ostu darbinieku arodbiedrība ceturtdien nolēma bloķēt ar Krieviju saistītos kuģus, reaģējot uz Krievijas karadarbību Ukrainā, ziņoja Zviedrijas telekanāls SVT.

02.24. Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien aicināja nevienādot Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu. "Tā nebija Krievijas tauta, kas pieņēma liktenīgo lēmumu iebrukt Ukrainā. Šis karš ir Putina karš," Šolcs sacīja Frīdriha Eberta fonda organizētā pasākumā.

01.40. Ukrainu kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums šajā valstī, ir atstājuši vairāk nekā 3,1 miljons cilvēku, no kuriem 90% ir sievietes un bērni, ceturtdien ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ANO augstā komisāra bēgļu lietās vietnieks Raufs Mazu.

01.15. Ukrainā jau ir atgriezušies vairāk nekā 320 tūkstoši tās pilsoņu, ceturtdienas vakarā sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Iekšlietu ministrijas preses dienests. "Vairāk nekā 320 tūkstoši Ukrainas pilsoņu, kuru vairākums ir vīrieši, ir atgriezušies mājās kopš Krievijas atklātās bruņotās agresijas pret Ukrainu sākuma," teikts paziņojumā.

01.13. Eiropas politiķu grupa ir vērsusies pie Nobela Komitejas ar atklātu vēstuli, lūdzot pieņemt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Ukrainas tautas izvirzīšanu šīgada Nobela Miera prēmijai, neraugoties uz to, ka ir beidzies termiņš kandidatūru iesniegšanai.

01.08. Ukraina ir vērsusies pie Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (SSKK), aicinot organizēt sarunas ar Krieviju par vairāk nekā 14 tūkstošu Krievijas karavīru līķu izvešanu no Ukrainas, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ukrainas vicepremjere uz laiku okupēto Ukrainas teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka.

00.50. Eiropas politiķu grupa ir vērsusies pie Nobela Komitejas ar atklātu vēstuli, lūdzot pieņemt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Ukrainas tautas izvirzīšanu šīgada Nobela Miera prēmijai, neraugoties uz to, ka ir beidzies termiņš kandidatūru iesniegšanai.

00.20. NATO sekretārs: Krievijas un Ukrainas kara laikā Eiropā atrodas 100 000 ASV karavīru, vēsta Fox news.

00.10. Odesas pārvaldes pārstāvis Sergejs Bratčuks šodien izplatījis paziņojumu, ka, lai gan kopš agra rīta Melnajā jūrā pie apvāršņa redzama Krievijas flotes kuģu grupa, agresora gatavošanās iebrukumam vai cita veida manevri nav novēroti, vēsta Delfi.lv. "Tas ir psiholoģisks spiediens un nekas vairāk," paziņojis Bratčuks.