Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu līderi vienojas par ciešāku militāru sadarbību un plašāku atbalstu Ukrainai

Viņš pauda, ka Kariņš pirmdien, 14.martā, un otrdien uzturējās darba vizītē Londonā, Lielbritānijā, kur piedalījās Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu līderu sanāksmē un tikās ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu.

Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu sanāksmē līderi pārrunāja iespējas tālāk stiprināt Eiropas aizsardzības spējas, enerģijas drošību un plašāku atbalsta sniegšanu Ukrainai.

"Apvienotie reaģēšanas spēki ir vēl viens nozīmīgs sadarbības formāts, kur Latvija strādā cieši kopā ar partneriem, lai sniegtu atbalstu Ukrainai, apturētu [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīma sākto karu Ukrainā un stiprinātu mūsu aizsardzības spējas. Jautājumā par atbalstu Ukrainai mēs bijām vienisprātis, ka ir jāuzlabo savstarpējā koordinācija, tā var būt efektīvāka. Tāpat bijām vienoti jautājumā, ka turpinām kopīgās militārās apmācības un vingrinājumus ar daudz lielāku regularitāti, lai mūsu kareivji varētu ātri reaģēt, kopīgi sadarbojoties. Tas iet roku rokā ar NATO Austrumu flanga stiprināšanu. Mēs strādāsim kopā, lai nodrošinātu savu valstu aizsardzību," uzsver Kariņš.

Līderi bija vienisprātis par Putina režīma agresijas radītajām neatgriezeniskajām izmaiņām Eiropas drošībā, kas rada nepieciešamību pēc ilgtermiņa aizsardzības spēju stiprināšanas visā Eiropā, īpaši NATO Austrumu flangā.

Līderi vienojās par tālāko Apvienoto reaģēšanas spēku dalībvalstu sadarbību, gan stiprinot spēju kopīgi sadarboties, gan arī apliecinot gatavību aizstāvēt savu valstu un pilsoņu drošību no Ziemeļjūras līdz Baltijas jūrai.

Apvienoto reaģēšanas spēku valstu līderus video formātā uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, aicinot sniegt tālāku militāru un politisku atbalstu Ukrainai. Līderiem bija vienots viedoklis, ka ir nepieciešams rast veidus, kā efektīvāk sniegt atbalstu Ukrainai un tās spējām aizstāvēt savu zemi un cilvēkus pret Putina režīma agresiju.

Tikšanās laikā Ministru prezidents ar Lielbritānijas premjerministru pārrunāja drošības situāciju Eiropā pēc Putina režīma īstenotā iebrukuma Ukrainā, sabiedroto drošības spēju stiprināšanu ilgtermiņā un enerģētiskās atkarības no Krievijas energoresursiem mazināšanu, kā arī plašākas atbalsta sniegšanas iespējas Ukrainai no starptautiskās sabiedrības puses.

Tāpat Kariņš un Džonsons pārrunāja Latvijas un Lielbritānijas divpusējās sadarbības stiprināšanu ekonomiskās sadarbības jomā, īpašu uzmanību pievēršot sadarbības stiprināšanai jauno tehnoloģiju jomā un enerģētikā.

Apvienoto reaģēšanas spēku izveide ir Lielbritānijas iniciatīva, par kuras īstenošanu tika paziņots NATO samitā Velsā, kad iniciatīvas dalībvalstu aizsardzības ministri parakstīja nodoma protokolu par šo spēku izveidi. 2014.gada septembrī tika sākts darbs pie šo spēku struktūras izveides, uzdevumu un mērķu noteikšanas dalībvalstīm.

2015.gada 30.novembrī Lielbritānijā septiņas valstis - Lielbritānija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Nīderlande un Norvēģija - parakstīja dibināšanas līgumu par Apvienoto reaģēšanas spēku izveidi. 2017.gadā iniciatīvai pievienojās arī Somija un Zviedrija, savukārt 2021.gada aprīlī tai pievienojās Islande.

Latvija ar Lielbritāniju sadarbojas NATO, Apvienotajos reaģēšanas spēkos, Ziemeļu grupā un citos sadarbības formātos, kuru mērķis ir aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana.