Prokuratūra apkopos un izmeklētājiem Hāgā nodos liecības no ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā
rokuratūra apkopos un izmeklētājiem Starptautiskajā Krimināltiesā (SKT) Hāgā nodos liecības no Latvijā nokļuvušajiem ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā.
Valsts prezidents Egils Levits pirmdienas pēcpusdienā tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, tieslietu ministru Jāni Bordānu (K), Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri Zandu Kalniņu-Lukaševicu un Latvijas interešu pārstāvi starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīni Līci. Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) prokurors Karims Hans aicinājis sniegt liecības par notiekošo Ukrainā, tāpēc Levits rosinājis atbildīgajām amatpersonām izveidot sistēmu, kā Latvijā vākt liecības no ukraiņu bēgļiem par Krievijas kara noziegumiem.
Pēc tikšanās prezidenta kancelejas sociālajos tīklos izplatītajā video Levits norāda, ka arī Latvijā ierodas ukraiņu bēgļi, tāpēc nolemts palīdzēt šiem bēgļiem nodot liecības, kas var tikt izmantotas šajā procesā SKT Hāgā.
Prezidents arī atgādināja, ka valdība bija lēmusi par to, ka Latvija pievienosies Ukrainas sūdzībai pret Krieviju Starptautiskajā tiesā, kas arī atrodas Hāgā.
"Juridiski mēs Starptautiskajā tiesā būsim ar Ukrainu. Tas ir mūsu pienesums šī jautājuma risināšanā starptautisko tiesību līmenī, jo šāda veida karš un kara noziegumi var būt starptautisks noziegums. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs uzturētu starptautisko tiesību standartu," norādīja Levits.
Jau ziņots, ka Hāgā bāzētā SKT sākusi izmeklēšanu aizdomās par kara noziegumiem, pamatojoties uz starptautisko kolektīvo prasību pret Krieviju, kurai pievienojušās 39 valstis, un SKT izmeklētāju grupa nesen devās uz Ukrainu.
Savukārt 7.martā Hāgā bāzētā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā tiesa sāka izskatīt Ukrainas prasību pret Krieviju apsūdzībās par genocīdu.
Tikmēr Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova pagājušajā nedēļā paziņoja, ka jau četrās Eiropas valstīs sāktas izmeklēšanas par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.
Polijas tieslietu ministrs Zbigņevs Žobro 1.martā paziņoja, ka tiks sākta izmeklēšana par Krievijas iesākto "agresīvo karu". Par to viņš 27.februārī esot runājis ar Ukrainas ģenerālprokurori.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra 3.martā paziņoja, ka ir sākusi pirmstiesas izmeklēšanu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā, kurus Krievija pastrādājusi pēc iebrukuma šajā valstī.
Vācijas varasiestādes paziņojušas, ka federālā prokuratūra sākusi izmeklēt kara noziegumus, kurus Krievijas karavīri pastrādājuši gandrīz divas nedēļas ilgušajā karā pret Ukrainu.
Arī Spānijas prokuratūra paziņojusi, ka sākusi izmeklēt nopietnus humanitāro tiesību pārkāpumus, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā, bet par Igaunijā sāktu tamlīdzīgu izmeklēšanu publiski informācija nav izskanējusi.
24.februāra agrā rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu sākt iebrukumu Ukrainā. Sākotnēji tika bombardēti militārie objekti, bet vēlāk sākās arī uzbrukumi apdzīvotām vietām. Pastāvīgi tiek bombardēta Kijeva, Harkiva, Čerņihiva un Mariupole.
