Par ko 75 minūtes pa telefonu runāja Putins, Makrons un Šolcs? [papildināts 19:39]
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sestdien 75 minūtes runāja pa telefonu ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuēlu Makronu, apspriežot, kā izbeigt karu Ukrainā, vēsta lsm.lv Ziņu dienests.
Vācijas valdības pārstāvis informēja, ka šī trīs valstu vadītāju saruna bija daļa no starptautiskās sabiedrības centieniem izbeigt karu Ukrainā, piebilstot, ka visi trīs vienojušies neizpaust detaļas par šo telefonsarunu, ziņo “Sky News”.
Zīmīgi, ka pirms šīs sarunas Šolcs runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, norāda “Sky News”.
CNN ziņo, ka Šolcs un Makrons mudināja Putinu nekavējoties pārtraukt uguni un noteikt pamieru, un virzīties uz diplomātisku situācijas risinājumu.
Ziņu aģentūra LETA indormē, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Francijas prezidents Emanuels Makrons sestdien telefonsarunā Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pieprasījuši tūlītēju pamieru Ukrainā, uzsverot Krievijas līderim, ka ir nepieciešams diplomātisks risinājums.Pēc sarunas ar Putinu Šolcam un Makronam bija telefonsaruna arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
"Mēs diskutējām par pretdarbību agresoram, Krievijas noziegumiem pret civilistiem," tviterī pavēstīja Zelenskis.
"Es lūdzu savus partnerus palīdzēt atbrīvot sagūstīto Melitopoles mēru. Tika diskutēts par miera sarunu perspektīvām. Mums agresors ir jāaptur kopā," uzsvēra Ukrainas līderis.
Kremlis savā paziņojumā apgalvoja, ka Putins informējis abus valstu vadītājus par situāciju Maskavas un Kijivas sarunās, un atbildēja uz viņu bažām par humāno situāciju.
Kremlis arī paziņoja, ka šajā sarunā Putins nosodīja starptautisko humanitāro likumu pārkāpumus, ko pēc Maskavas apgalvojumiem, pieļāvusi Ukraina, ziņo AFP. Putins apsūdzējis Ukrainas armiju ķīlnieku sagūstīšanā un civiliedzīvotāji kā dzīvo vairogu izmantošanā.
Kremļa retorika šajā paziņojumā nav mainījusies - Maskava jau kopš iebrukuma sākumā cenšas savai sabiedrībai notiekošo pasniegt nevis kā karu, kurā Krievijas armija nogalina civiliedzīvotājus, bet gan kā cīņu pret iedzīvotāju apspiešanu.
Tikmēr starptautiskā sabiedrība turpina fiksēt tieši Krievijas armijas pastrādātos kara noziegumus. Piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija apstiprinājusi, kā tās rīcībā ir pierādījumi par kasešu bumbu izmantošanu Krievijas iebrukumā Ukrainā.
