Lietuvā ar koronavīrusu inficējušies vēl 5767 cilvēki; Igaunijā - 2167

© pexels.com

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar koronavīrusu apstiprināta vēl 5767 cilvēkiem un reģistrēti seši Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, piekttdien paziņojis Statistikas departaments.

Pagājušajā diennaktī veiktas 11 919 analīzes un pozitīvo testu īpatsvars bijis 48,4%.

Kopš pandēmijas sākuma Lietuvā veiktas 8 263 927 analīzes un atklāti 956 180 inficēšanās gadījumi.

Ar Covid-19 kopumā Lietuvā miruši 8607 cilvēki.

Slimnīcās pašlaik atrodas 1363 Covid-19 pacienti, 74 no viņiem tiek ārstēti intensīvajā terapijā.

Pēc Statistikas departamenta datiem, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Lietuvā samazinājies līdz 2307,1.

Pret Covid-19 Lietuvā vakcinēti kopumā 1 947 169 cilvēki, tostarp 1 871 275 cilvēkiem primārās vakcinācijas kurss pabeigts. 913 542 cilvēkiem veikta balstvakcinācija.

Savukārt Igaunijā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar koronavīrusu atklāta vēl 2167 cilvēkiem un reģistrēti desmit Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, piektdien paziņojis Veselības departaments.

Aizvadītajā diennaktī veiktas 5205 analīzes, līdz ar to pozitīvo testu īpatsvars bijis 41,6%.

Kopš pandēmijas sākuma Igaunijā veiktas 3 166 504 analīzes un atklāti 527 913 inficēšanās gadījumi.

Ar Covid-19 pavisam Igaunijā miruši 2337 cilvēki.

Slimnīcās pašlaik tiek ārstēti 599 Covid-19 pacienti, 242 no viņiem slimības gaita ir smaga.

Igaunijas Veselības departamenta aprēķinātais 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju samazinājies līdz 3308,04.

Pret Covid-19 Igaunijā vakcinēti kopumā 858 176 cilvēki, tostarp 840 969 cilvēkiem primārās vakcinācijas kurss pabeigts. 436 575 cilvēkiem veikta balstvakcinācija.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais