Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā savu politiku pret iesaistīšanos militāros konfliktos maina visa ES
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā savu politiku pret iesaistīšanos militāros konfliktos maina gan allaž atturīgā Vācija, gan visa Eiropas Savienība (ES), saka Eiroparlamenta priekšsēdētājas vietniece Katarina Bārlija.
"Mūsu vēstures dēļ mums bija spēkā doktrīna, kas neļāva piegādāt ieročus konfliktējošām pusēm. Domāju, ka šī politika - nekādā gadījumā nepieliet eļļu ugunī - tagad vairs nav spēkā. Situācija, kurā ir pavisam skaidrs, kurš ir agresors, kam nav absolūti nekādas tiesības darīt to, ko tas dara, kurš melo un pārkāpj visas saistības…" sacīja Bārlija.
Viņa skaidroja, ka Vācija atsevišķus izņēmumus jau ir pieļāvusi, piemēram, piegādes kurdu pešmergām, kam uzbruka "Islāma valsts", vai tāda bruņojuma piegādes Izraēlai, kas nav uzskatāms par uzbrukuma ieročiem. Par to Vācijā vienmēr noritējušas sīvas diskusijas, jo nekad nevarat būt droši, kā rokās nonāks šie ieroči pēc konflikta beigām.
Bārlija sacīja, ka Vācijā cilvēkiem bieži nākas atgādināt par Budapeštas memorandu. "Ukrainai bija kodolieroči. Ja tā būtu šos ieročus paturējusi, Krievija, iespējams, nebūtu iebrukusi. Tomēr Ukraina no kodolieročiem atteicās, jo Krievija, ASV un Lielbritānija garantēja Ukrainai tās robežu drošību. Krievija parakstīja šādu dokumentu - ka tā nekad neuzbruks Ukrainai. Šādā situācijā, kad valsts nav devusi pilnīgi nekādu iemeslu, lai tai kāds uzbruktu, - līdzšinējai nostājai Vācijas ārpolitikā ir jāmainās," skaidroja politiķe.
Vēl viena lieta, ko Putins nebūt nav vēlējies panākt, ir Vācijas lēmums vairāk ieguldīt savos bruņotajos spēkos.
"Mūsu vēstures dēļ vienmēr esam atturīgi vērtējuši lielus izdevumus bruņotajos spēkos, tāpat kā lielas un stipras armijas veidošanu. Tas gan nenozīmēja, ka mēs nepietiekami daudz tērējām, bet mēs netērējām labi, jo mūsu armija patlaban nav lieliskā stāvoklī. Protams, ka tā ir vēl viena lieta, ko Putins nepavisam nevēlējās panākt, - ka mēs atjaunojam savu armiju, padarot to spēcīgāku. Bet tam mums vajadzēs daudz naudas. Mums ir spēcīga ekonomika un mēs spēsim ieguldīt daudz naudas, taču viegli tas nebūs," sacīja Bārlija.
Jautāta par Vācijas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Bārlija uzsvēra, ka arī šajā ziņā Putins ir pārrēķinājies: "Jā, Vācija patiešām ir vairāk atkarīga no Krievijas gāzes nekā citas valstis. Taču man atkal jāsaka - Putins arī šeit ir pārrēķinājies. Jo mēs jau esam pārejas procesā savā enerģētikas politikā. Patlaban notiekošais tikai piespiedīs mūs rīkoties ātrāk. Un novedīs pie tā, ka Krievija zaudēs daudz naudas, jo zaudēs tirgu un arī ietekmi, ko tā cenšas iegūt caur šo daļējo atkarību no viņu piegādēm."
Viņa norādīja, ka "Nord Stream 2" projekta sakarā Vācija tiek kritizēta jau ilgi. Bet uzreiz pēc tam, kad Putins atzina abu no Ukrainas atšķelto teritoriju neatkarību, šis projekts tika apturēts.
"Šādam solim jutu plašu atbalstu. Diskusijas vairāk ritēja par SWIFT jautājumu, bet tā ir ārkārtīgi sarežģīta lieta. Jāņem vērā, ka [Vācijas kanclers Olafs] Šolcs šajā ziņā ļoti atgādina Angelu Merkeli - visu kārtīgi pārdomā un tikai tad pieņem lēmumus. Domāju ka tas nebūt nav sliktākais paradums līderim," izteicās vācu politiķe.
Viņa uzsvēra, ka vācieši pārmaiņām enerģētikas jomā ir gatavi.
"Vēl vairāk ieguldīsim ilgtspējīgajā enerģijā, ko jau ilgu laiku darām. Tagad mūsu ārlietu ministrs, kurš pārstāv "zaļos", pat izteicies, ka, iespējams, mums būs jāļauj ogļu spēkstacijām darboties ilgāk, nekā bijām plānojuši, jo vairs nevēlamies kodolenerģiju un arī fosilo enerģiju. Vienlaikus Vācijas ziemeļos esam sākuši sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, tātad - jā, mēs varam importēt gāzi no citām valstīm, un tam mums nav vajadzīgi cauruļvadi," viņa sacīja.
"Tagad šo politiku paātrināsim. Turklāt cilvēki Vācijā saka, ka ir gatavi pagriezt apkuri par pāris grādiem zemāk un tā vietā uzvilkt kādu apģērba gabalu. Tādējādi mēs varam atbrīvoties no fosilās enerģijas lietošanas daudz ātrāk, nekā tas tika plānots. Pateicoties Putinam, kurš arī šajā ziņā ir smagi pārrēķinājies."