EP priekšsēdētājas vietniece: Putins šobrīd pārkāpj visu, par ko iestājas civilizētas nācijas

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šobrīd pārkāpj visu, par ko iestājas civilizētas nācijas, līdz ar to pret sevi apvienojot gandrīz visu pasauli, uzsver Eiroparlamenta priekšsēdētājas vietniece Katarina Bārlija.

"Mums, Eiropas Savienībai (ES), ir jāsaka pavisam skaidri - šī ir Krievijas veikta agresija, un nekādi citi apzīmējumi nav iespējami. Mums ir stingri jāiestājas pret to, un to mēs arī darām," sacīja Bārlija.

"Vēlos arī uzsvērt, ka ES un NATO skati ir pievērsti arī Baltijas valstīm un nav nekādu šaubu, ka dalība NATO garantē šo valstu drošību. Viens no maniem Rīgas vizītes mērķiem ir atkal atgādināt, ka esam kopā ar jums un noteikti aizstāvēsim Baltijas valstis un Poliju," norādīja Eiroparlamenta priekšsēdētājas vietniece.

Kā uzskata vācu politiķe, Putins rēķinājās ar to, ka ES savā reakcijā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā nebūs vienota, jo tā parasti tāda nav, it īpaši ārpolitikas jautājumos. "Uzmanīgi vērojām Ungāriju, jo tās prezidents Viktors Orbāns ir pazīstams ar savām tuvajām attiecībām ar Putinu. Domāju, ka Putins ar to rēķinājās. Šajos apstākļos viņš nebūt neizdarīja to, ko no viņa gaidīja. Viņš pasvārstījās, tomēr beigu beigās mēs bijām 27 vienotas valstis. Un spējām pieņemt tiešām nozīmīgus lēmumus pusdienas laikā! Tas ir kaut kas iepriekš nepieredzēts, it īpaši ārpolitikā," uzsvēra Bārlija.

Viņa norādīja, ka ne tikai ES vien ir pilnīgi vienota ukraiņu atbalstam - tāda ir gandrīz visa pasaule. "Turklāt tie nav tikai politiķi, to pašu redzam gan ekonomikā, gan kultūrā, gan sportā - to dara ikviens. Tas man rada cerību, ka spēsim atbalstīt Ukrainu šajā ļoti nevienlīdzīgajā situācijā un iznīcības briesmās, kuru priekšā viņi atrodas," teica politiķe. "Arī paraugoties ārpus ES - vai spējāt iedomāties, ka, piemēram, [Turcijas prezidents Tadžips] Erdogans, Azerbaidžāna vai Kazahstāna pateiks "nē, mēs šo neatbalstīsim" un pat stāsimies pret to."

Bārlija pauda prieku par ES un lielākās daļas pasaules vienotību, jo notikušais Ukrainā daudziem bija ļoti negaidīts. "Redzam, ka pat Šveice šobrīd atsakās no nostājas, pie kuras tā ir turējusies 200 gadus. Visa pasaule saka, ka tas ir jāaptur!"

"Mēs zinājām, ka Putins varētu pārkāpt starptautiskos likumus un melot par to, bet šāda brutāla agresija un jebkura saistoša likuma vai noteikuma pārkāpšana… Domāju, ka to gandrīz neviens neparedzēja. It īpaši manā valstī Vācijā, kur ir daudz politiķu, kuri vienmēr vēlas tiekties pēc labām attiecībām ar Krieviju, īpaši apzinoties mūsu vēsturi un mūsu vēsturisko atbildību. Tagad tieši šie cilvēki, kas pavisam nesavtīgi strādāja labu attiecību vārdā, ir sagrauti un pievilti," izteicās politiķe.

Viņa skaidroja, ka tādai pieejai par iemeslu nav bijis nekas slikts, tas ir darīts Krievijas cilvēku dēļ, nevis valdības atbalstam. "Tagad Putins to visu ir pilnībā sagrāvis. Kaut arī skaidrs, ka viņš to vēlējās vismazāk, taču viņš tagad ir visus apvienojis pats pret sevi. Pat tos, kas meklēja dialogu," teica Bārlija.

Politiķe arī norādīja, ka ES cenšas ar sankcijām Putina režīmam pārāk nekaitēt ierindas pilsoņiem.

"Pat apspiestības apstākļos, kad vari tikt ieslodzīts cietumā tikai par sava viedokļa paušanu vien vai iziešanu uz ielas, lai iebilstu pret karu, vai pat par vārda "karš" lietošanu, par ko žurnālists var nonākt cietumā - mēs redzam, ka, tam visam par spīti, cilvēki tomēr iet ielās un saka, ka viņiem reiz pietiek. Cilvēki cenšas viņiem pateikt - jūs esat problēma, šī kleptokrātija ir problēma, jo valsts izlaupīšana ilgst jau desmitgadēm ilgi, apspiežot ikvienu, kas pret to iebilst. Līdz ar to cenšamies sankciju upurus izvēlēties rūpīgi. Un, manuprāt, mums tas izdodas," viņa sacīja.

Bārlija uzskata, ka ir jādara vēl vairāk, kā labu piemēru minot britu valdību. "Tomēr domāju, ka šie pasākumi jau ir diezgan labi mērķēti. Tie ir vērsti arī pret bankām un finanšu sistēmu, tāpēc, protams, ka tie skar arī ierindas cilvēkus. Tomēr tā ir Putina atbildība, tas jāpasaka pavisam skaidri. Tas ir viņa karš, kas mūs piespiež pret Krieviju vērsties. Tas, ko viņš dara, ir vērsts pret visu civilizāciju," viņa skaidroja.

Eiroparlamenta priekšsēdētājas vietniece uzsvēra, ka ir svarīgi, ka pret šādu agresiju iestājas ne tikai politiķi vien.

"Piemēram, Krievijas izslēgšana no Eirovīzijas. It kā pavisam sīkums. Tomēr sāpīgs. Un nav iespējams par to samelot. Jūsu tur vienkārši nav. Tāpat ar sportu. Un tas ir ļoti svarīgi, turklāt notiek pirmo reizi," teica Bārlija.

Politiķe arī uzskata, ka ES ir jāieņem stingrāka pozīcija arī pret Baltkrieviju, kas arī tiks darīts.

"Piekrītu, ka mums ir jābūt stingrākiem pret Lukašenko. Mums jādara vairāk un to arī darīsim. Protams, sankcijas jau bijām noteikuši pēc vēlēšanu nozagšanas un opozīcijas apspiešanas, tomēr piekrītu, ka tās varētu būt daudz stingrākas, turklāt uzmanība no Baltkrievijas tagad ir novērsusies.