Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.
"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.
Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.
"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.
Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.
Bavārijas konservatīvais premjers Markuss Zēders pirmdien intervijā raidorganizācijai ZDF aicināja par vairākiem gadiem pagarināt Vācijas atomelektrostaciju (AES) slēgšanas termiņus.
Ierosinājums ir pretrunīgs, jo gan iepriekšējā, gan pašreizējā Vācijas valdība ir parakstījušas plānus līdz šī gada beigām slēgt visas Vācijas atomelektrostacijas.
"Es domāju, ka trīs līdz pieci gadi būtu labs pārejas posms šajā ārkārtas situācijā, lai ražotu lētu elektroenerģiju, kas tajā pašā laikā arī nekaitē klimatam," sacīja Zēders, kuram ir liela ietekme uz valsts politiskās skatuves.
Tai pat nedēļā, kad Krievija iebruka Ukrainā, Vācija apturēja gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu.
Vācijas Ekonomikas un klimata politikas ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Mihaels Kelners intervijā ZDF norādīja, ka valdība skatās uz visām iespējām, lai sagatavotos nākamajai ziemai.
"Tomēr es nesaprotu, kā atomelektrostacijas varētu palīdzēt nākamajā ziemā, jo arī tām vajag degvielu, to tik vienkārši arī nevar dabūt," sacīja Kelners.
Visiem gadījumiem rezervē tiks paturētas ar oglēm darbināmas elektrostacijas, atklāja Kelners. Tai pat laikā zaļo politiķis norādīja, ka Vācija vēlas līdz 2030.gadam atteikties no oglēm, ja iespējams. Tāpēc "mums būtu masveidā jāpaātrina atjaunojamo energoresursu paplašināšana un ātrāk jāatsakās no oglēm", uzskata Kelners.
Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks šomēnes izteicās, ka AES mūžu pagarināšanai nav jēgas.
Vācijas valdības preses pārstāvis pirmdien paziņoja, ka valdība plāno mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, bet tas prasīs gadus vai pat desmitgades, un to nav viegli panākt īsā laikā.
Runājot par strauji augošām apkures un benzīna cenām, Zēders pieprasīja pēc iespējas ātrāk noraut bremzes enerģijas cenām.
"Tāpēc PVN [pievienotās vērtības nodoklis] ir jāsamazina tik daudz, cik iespējams, un, iespējams, pat jāsamazina līdz nullei ar Eiropas Savienības apstiprinājumu," uzskata Zēders.
