Varonīgā Ukraina pret Krievijas karaspēku cīnās jau 12. dienu. Jaunākā informācija un notikumi [papildināts 23.26]

© SCANPIX/Leta

Karš Ukrainā ilgst jau 12 dienas. Teksta tiešraide - īsi un konkrēti par svarīgāko 7. martā

Šeit tiešsaistes kameras: Iespēja redzēt notiekošo Ukrainā paša acīm; tiešraides kameras Kijevā, Odesā, Luganskā un citās pilsētās

23.26. Naftas bāzē Žitomirā apšaudes rezutlātā izcēlies ugunsgrēks.

22.36. Vācijas sporta apģērbu, apavu un aksesuāru ražotājs "adidas" paziņojis par savu veikalu slēgšanu Krievijā, bet pagaidām vēl neaizies no Krievijas tirgus.

22.19. Gruzijas basketbolists Tornike Šengelija pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eirolīgas klubu Maskavas CSKA ir nomainījis pret Itālijas čempioni Boloņas "Virtus"

22.02. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda: Kremļa apetītei nav robežu, tādēļ Krievijas agresija noteikti jāaptur jau Ukrainā, citādi par tās mērķi var kļūt arī Baltija un drošībā nevarēs justies arī vistālākās Eiropas valstis.

21.46. ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir gatava virzīties uz priekšu ar aizliegumu importēt Krievijas naftu bez Eiropas sabiedroto līdzdalības, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši divi informēti avoti.

21.19. Pirmdienas rītā krievu spārnotā raķete trāpīja Ukrainas armijas kazarmām Mikolajivā, nogalinot vismaz astoņus ukraiņu karavīrus, paziņojis apgabala administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.

21.07. Krievija ir raidījusi cīņā pret Ukrainu gandrīz 100% no vairāk nekā 150 000 karavīru, kas pirms karadarbības sākuma bija savilkti pie Ukrainas robežām, vēsta ASV izlūkdienestu pārstāvji. Tā kā ofensīva nevirzās uz priekšu tik strauji, kā cerēja Kremlis, Krievijas okupācijas spēki izmanto arvien intensīvākus artilērijas triecienus, kas nodara lielu postu civiliedzīvotājiem.

21.05. Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta pirmdien Baltkrievijā beigusies bez būtiskiem panākumiem. Abas puses ziņo, ka esot neliels progress jautājumā par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis apgalvo, ka esot cerības otrdien iedarbināt humānos koridorus. Taču līdz šim Krievija likusi šķēršļus civiliedzīvotāju evakuācijai, turpinot Ukrainas pilsētu apšaudes.

20.23. Īrijā pirmdien vīrietis ar kravas automašīnu ietriecies Krievijas vēstniecības vārtos Dublinā, protestējot pret Krievijas agresiju Ukrainā. Policija vīrieti aizturējusi. Incidentā neviens cilvēks nav cietis.

20.04. Ukrainas Iekšlietu ministrija vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki pirmdien ar raķetēm apšaudījuši maizes rūpnīcu Makarivas pilsētā ap 50 km uz rietumiem no Kijevas. Uzbrukumā nogalināti vismaz 13 cilvēki. Ukrainas varasiestādes vēsta, ka rūpnīca uzbrukuma laikā nav strādājusi, bet tās teritorijā bijuši ap 30 cilvēku.

20.02. Viens no Lietuvas lielākajiem pārtikas ražotājiem - "Vičiūnu grupe" - pirmdien paziņojis, ka aptur darbību Krievijā, kas divpadsmito dienu turpina iebrukumu Ukrainā.

19.54. Eiropas Komisija (EK) izvērtēs Ukrainas, Gruzijas un Moldovas lūgumus par uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES). ES diplomāti ir lūguši EK nākt klajā ar viedokli par katras valsts pieteikumu, pirmdien tviterī atklāja Eiropadomes prezidējošā valsts Francija.

19.53. Reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, Kanāda pirmdien paziņojusi par jaunām sankcijām pret Krievijas diktatora Vladimira Putina tuvākajām aprindām.

19.27. Krievijā valdošās partijas “Vienotā Krievija” pārstāvis Andrejs Turčaks paziņojis, ka Krievijas varasiestādes plāno nacionalizēt no Krievijas tirgus aizejošo rietumvalstu uzņēmumu īpašumus. Viņš norāda, ka virkne Rietumu uzņēmumu grasās slēgt savas rūpnīcas Krievijā. Kā piemēru Turčaks minēja Somijas pārtikas ražošanas koncernus “Valio”, “Paulig” un “Fazer”, ziņo portāls "LSM.lv".

19.01. Par aiziešanu no Krievijas tirgus paziņojuši vairāki Somijas uzņēmumi: kafijas ražotājs “Paulig”, piena produktu ražotājs “Valio” un ātrās ēdināšanas tīkls “Hesburger”.

18.04. Ukrainas kara ietekmē Ungārija atļaus ierobežotu NATO spēku klātbūtni savā teritorijā, pirmdien paziņojusi Budapešta.

17.39. Krievi veikuši gaisa uzlidojumu Makarivai Kijevas apgabalā un sabombardējuši maizes ceptuvi, ziņo Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienests. Glābēji zem gruvešiem pagaidām atraduši 13 bojāgājušos un piecus izdzīvojušos. Uzlidojuma brīdī ceptuvē atradušies aptuveni 30 darbinieki.

17.26. Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis iebilst pret to, lai šonedēļ piešķirtu Ukrainai bloka kandidātvalsts statusu, atsaucoties uz ES diplomātiem, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

17.16. Lietuvā atvērts trešais Ukrainas kara bēgļu reģistrācijas centrs Viļņā, kas darbosies līdztekus diviem pirmajiem Marijampolē un Alītā, bet tuvākajā laikā vēl trīs šādus centrus plānots atvērt arī Klaipēdā, Panevēžā un Šauļos.

17.09. Krievijas karaspēks pārņēmis savā kontrolē Buču, Vorzeļu un Hostomeļu, un situācija šajās pilsētās ir kritiska, pirmdien paziņojis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Vadims Denisenko. "Situācija Bučā, Hostomeļā un Vorzeļā joprojām ir kritiska. Lieta tajā, ka tās šobrīd pilnībā kontrolē krievi," pavēstījis Denisenko.

16.59. Krievijas iebrucēji Ukrainā ir nodarījuši postījumus vai sagrāvuši 202 skolas, 34 slimnīcas un vairāk nekā 1500 dzīvojamās mājas, tostarp daudzdzīvokļa namus, pirmdien tviterī paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņš Krievijas armiju nodēvējis par barbariem, kuri neprot cīnīties pret militārpersonām, bet prot nogalināt civiliedzīvotājus. Podoļaks arī informēja, ka vairāk nekā 900 apdzīvotas vietas Ukrainā ir pilnībā bez elektrības, ūdens un siltuma.

16.46. Reaģējot uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis gatavo jaunas sankcijas pret Maskavu, kas varētu tikt vērstas pret Krievijas ostām un kuģiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

16.43. Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien pārmetis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam liekulību un cinismu par humāno koridoru atvēršanu Ukrainā vienīgi uz Krieviju un Baltkrieviju, tas ir, uz ienaidnieka teritoriju.

16.42. Harkivā kopš Krievijas iebrukuma sākuma karadarbībā gājuši bojā 133 civiliedzīvotāji, tostarp pieci bērni, paziņojušas Harkivas varasiestādes. Kaujās Harkivā un tās apkārtnē krituši arī 76 Ukrainas karavīri, atsaucoties uz Harkivas apgabala policiju, ziņo aģentūra UNIAN. Vēl 443 cilvēki ir ievainoti, tostarp 319 civiliedzīvotāji, liecina policijas dati.

15.57. Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē humānie koridori, kas paredzēti civiliedzīvotāju evakuācijai, ved uz ceļu, kas ir mīnēts, pirmdien paziņojusi Sarkanā Krusta Starptautiskā komiteja (ICRC).

15.18. Ukrainas armija atguvusi kontroli pār Mikolajivas lidostu, ko uz neilgu laiku bija ieņēmis Krievijas karaspēks, ziņo apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims. Iepriekš Kims ziņoja, ka iebrucēji ieņēmuši lidostu un ka ukraiņi uzsākuši pretuzbrukumu. Tikmēr krievi pilsētu apšauda ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem "Grad", izraisot vismaz piecus ugunsgrēkus dzīvojamajos kvartālos un rūpniecības uzņēmumos.

14.35. Amerikas Savienotās Valstis Lietuvā izvietos vēl 400 karavīru, pirmdien Viļņā paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. "Tuvākajās dienās Lietuvā ieradīsies vēl 400 karavīru no Pirmās bruņutehnikas brigādes kaujas grupas," viņš sacījis preses konferencē pēc tikšanās ar Lietuvas ārlietu ministru Gabrieļu Landsberģi. Pašlaik Lietuvas Pabrades poligonā jau izvietoti aptuveni 500 amerikāņu karavīri, bet Šauļu aviobāzē - četri iznīcinātāji F-35.

14.24. Neskatoties uz pacifistisko konstitūciju, Japāna plāno piegādāt tērauda ķiveres, aizsargvestes un citas preces Ukrainai, lai palīdzētu cīnīties pret Krievijas iebrukumu. "Es vēlos pēc iespējas ātrāk piegādāt nepieciešamās preces," pirmdien paziņoja Japānas premjerministrs Fumio Kisida. Starptautiskā sabiedrība ir vienota savā atbalstā Ukrainai un veic līdz šim nepieredzētus pasākumus, Kisidas teikto citē Japānas mediji. Viņš piebilda, ka Japāna arī turpinās atbalsta pasākumus.

14.11. Krievijas un Ukrainas sarunas Baltkrievijā Belovežas gāršā var sākties tuvāko stundu laikā, ziņu aģentūrai "Interfax" apliecināja baltkrievu politologs Jurijs Voskresenskis, kas ir tuvs sanāksmes organizētājiem. Sarunu sākums plānots plkst.16 pēc Latvijas laika, pavēstīja Kijeva.

14.10. Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu atsakās pieņemt iepriekš pasūtītas kravas no Krievijas, savukārt no ES uz Krieviju vairs nav ko vest, aģentūrai LETA pastāstīja kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

13.35. ASV un Eiropas amatpersonas izstrādā plānu, kā atbalstīt Ukrainas trimdas valdību prezidenta Volodimira Zelenska vadībā, ja viņam būtu jābēg no Kijevas, Rietumvalstu amatpersonas sacījušas raidsabiedrībai CNN.

Sarunās tiek apskatīti vairāki scenāriji, gan atbalsts Zelenskim un augstākajām Ukrainas amatpersonām, ja tām jāpārceļas uz Ļvivu Ukrainas rietumus, gan arī iespējamība, ka Ukrainas prezidentam ar tuvākajiem padomniekiem jābēg no Ukrainas un jāveido jauna valdība Polijā, atklājušas amatpersonas.

13.12. Krievijā Kostromas apgabalā policija aizturējusi pareizticīgo garīdznieku Joanu Burdinu un sastādījusi protokolu par garīdznieka pretkara sprediķi un saiti viņa draudzes mājaslapā uz pretkara petīciju platformā "Change.org", vēsta tīmekļa medijs "Mediazona". "Burdins V.V., atrodoties sabiedriskā vietā Kristus augšāmcelšanās dievnama telpās reliģiskās ceremonijas laikā, klātesot aptuveni desmit dievnama apmeklētājiem, veica publiskas darbības, kas bija vērstas uz Krievijas Bruņoto spēku, kas īsteno īpašo operāciju (..), diskreditāciju," teikts protokolā.

12.40. Krievijas agresija Ukrainā turpinās, tāpēc ir nepieciešama jauna sankciju pakete, pirmdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Jauni sankciju pasākumi pret karu un miera labā. Krievijas eksporta boikots. Konkrēti - atteikšanās no Krievijas naftas un naftas produktiem," mudināja prezidents.

12.37. Ukraina, kas ir viena no pasaulē lielākajām kviešu ražotājvalstīm, noteikusi eksporta ierobežojumus šai labībai un citiem lauksaimniecības produktiem, saistībā ar Krievijas iebrukumu valstī, ziņo aģentūra "Interfax-Ukraine".

12.23. Starptautiskais pārtikas un dzērienu uzņēmums "Paulig" atstās Krievijas tirgu, informē kompānijas pārstāvji.

12.13. Krievija pirmdien atteikusies sūtīt savu pārstāvi uz ANO Starptautisko tiesu, kurai Ukraina lūgusi likt Krievijai nekavējoties apturēt karu, paziņoja Hāgā bāzētās tiesas vecākā tiesnese Džoana Donahjū. Krievijas vēstnieks Nīderlandē Aleksandrs Šulgins tiesai esot nosūtījis vēstuli un "norādījis, ka viņa valdība neplāno piedalīties", viņa piebilda.

11.52. Ukrainu pamet visi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Īpašās monitoringa misijas darbinieki, pirmdien pavēstīja organizācija. Misijas dalībnieki jau pametuši Kramatorsku un Severodonecku. Uz laiku atlikta vienīgi darbinieku evakuācija no Mariupoles, kur iepriekš apšaudēs nodarīti postījumi misijas birojam.

11.40. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 11 000 karavīru un 11 kara dienās Ukrainā zaudēti 290 tanki un gandrīz 1000 bruņutransportieri, pirmdien paziņojusi aizsardzības ministra vietniece Anna Maļara.

10.50. Jaunzēlande paplašinās sankcijas pret Krieviju, pirmo reizi savā vēsturē ieviešot autonomu sankciju režīmu, pirmdien paziņoja Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna.

Sankcijas varēs noteikt cilvēkiem, pakalpojumiem, kompānijām un aktīviem, kas saistīti ar tām personām Krievijā, kas ir atbildīgas par iebrukumu Ukrainā vai ar to saistītas, vai arī ir ekonomiski vai stratēģiski nozīmīgas Krievijai, tostarp oligarhiem. Tāpat no Jaunzēlandes gaisa telpa un teritoriālie ūdeņi tiks slēgti Krievijas bagātnieku superjahtām, kuģiem un lidmašīnām.

10.49. Krievijas bruņoto spēku čečenu formējumu karotāji, tā dēvētie kadirovieši, sestdien Ukrainā Zaporižjas apgabalā no tanka apšaudījuši Ukrainas pasta auto un pārbraukuši tam pāri, nogalinot divus cilvēkus, pavēstīja Zaporižjas apgabala valsts administrācija. Sestdien pasta darbinieki veduši iedzīvotājiem pensijas un pastu, bet starp Jehorivku un Novoselivku civilajam auto pretī izbraucis tanks.

10.35. Centienos apturēt Krievijas karu pret Ukrainu izšķiroša loma ir Ķīnai, uzskata Austrālijas premjerministrs Skots Morisons. "Nevienai valstij nebūs lielākā ietekme uz šī šausminošā Ukrainas kara izbeigšanu kā Ķīnai. Kamēr viņiem šeit būs divejādas likmes, man ir bažas, ka asinsizliešana turpināsies," viņš piebilda.

10.29. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija pieļauj, ka Krievijas armija Ukrainā uzbrūk televīzijas torņiem, lai liegtu vietējiem iedzīvotājiem piekļuvi ziņām. "Visticamāk, ka Krievija uzbrūk Ukrainas sakaru infrastruktūrai, lai samazinātu Ukrainas pilsoņu piekļuvi uzticamām ziņām un informācijai."

09.57. Dienvidkorejas Ārlietu ministrija norāda, ka tā nolēmusi aizliegt visus finanšu darījumus ar Krievijas centrālo banku saistībā ar starptautiskās kopienas noteiktajām sankcijām Maskavai.

09.32. Krievijas Prezidenta cilvēktiesību padomes Politisko tiesību komisija aicina nekavējoties apturēt karadarbību Ukrainā, pārtraukt Krievijā saistībā ar karu notiekošo cilvēktiesību ierobežošanu, kā arī pārskatīt nule kā pieņemtos likuma grozījumus par "viltus ziņām", teikts svētdien izplatītajā komisijas paziņojumā.

08.47. Krievija pirmdien no plkst.10 izsludina "klusuma režīmu" un atver humānos koridorus, lai mierīgie iedzīvotāji var pamest Kijevu, Mariupoli, Harkivu un Sumus, pavēstīja Krievijas starpresoru humānās reaģēšanas štābs Ukrainas jautājumos. Tas tiek darīts, ņemot vērā humāno situāciju un pēc Francijas prezidenta personīgā lūguma Krievijas prezidentam.

Krievijas puse šo informāciju darījusi zināmu ANO, EDSO, Sarkanā Krusta un citu starptautisko organizāciju profilējošajām struktūrām, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, norādīja štābs.

08.15. Krievijas Federālajam Drošības dienestam dots uzdevums gatavot soda operācijas sagrābtajās Ukrainas pilsētās, lai salauztu iedzīvotāju pretestību un piedotu jaunu sparu Ukrainā izvērstajam uzbrukumam, vēsta Lielbritānijas laikraksts FT, atsaucoties uz Eiropas specdienestiem un amatpersonām.

07.50. Krievijas spēki pirmdienas rītā apšaudījuši Mikolajivas pilsētu no raķešu iekārtām "Smerč". Mikolajivas iedzīvotāji ziņo, ka sprādzieni dzirdami visos pilsētas rajonos. Dažos no tiem pazudusi gaisam. Pilsētā arī pārtrūkuši operatora "Lifecell" sakari. Acīmredzot viens no triecieniem bijis pa tā sakaru torni.

07.45. Krievija vervē sīriešus, kam ir ir kauju pieredze pilsētas apstākļos, nosūtīšanai uz Ukrainu, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz četrām amerikāņu amatpersonām. Savukārt arābu mediji vēsta, ka daudzi sīrieši atsaukušies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumam doties uz Ukrainu un brīvprātīgi karot privātā kārtā Ukrainas pusē.

07.21. Krievija iesūtījusi Ukrainā jau 95% spēku, ko Maskava bija sakoncentrējusi pie tās robežām, paziņojis Pentagons. "No aptuveni 170 000 karavīru, kas bija izvietoti gar Ukrainas robežu Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, aptuveni 95% šobrīd atrodas Ukrainas iekšienē," paziņojusi augsta ranga Pentagona amatpersona.

07.00. Karot ar Ukrainā iebrukušo Krievijas karaspēku pieteikušies jau vairāk nekā 20 000 brīvprātīgo no 53 valstīm, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

06.48. Vairākas rietumvalstis, ieskaitot Lielbritāniju un ASV, aicinājušas Interpolu apturēt Krievijas dalību organizācijā.

04.53. Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu. Aizliegts eksportēt liellopu gaļu un dzīvus liellopus, liellopu gaļas subproduktus, rudzus, auzas, griķus, cukuru, prosu un pārtikas sāli. Savukārt kviešus, kukurūzu, vistu gaļu un olas, kā arī saulespuķu eļļu drīkstēs eksportēt tikai ar Ekonomikas ministrijas atļauju.

03.57. ASV videostraumēšanas platforma "Netflix" pārtrauks sniegt pakalpojumus Krievijā. Pašreizējie klienti varēs turpināt izmantot pakalpojumus tik ilgi, cik par tiem ir samaksājuši, taču pēc tam tie tiks pārtraukti. Savukārt jauniem lietotājiem Krievijā reģistrēties nebūs iespējams.

02.30. Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā starptautiskās auditorfirmas KPMG un "PriceWaterhouseCoopers" ("PwC") svētdien paziņojušas par darbības pārtraukšanu Krievijā. KPMG pārtrauks arī darbību Baltkrievijā.

02.15. Ukrainas Bruņotie spēki atbrīvojuši Harkivas apgabala Čuhujivas pilsētu, kurā bija iegājis Krievijas karaspēks, pirmdien paziņoja Ukrainas Bruņoto speku ģenerālštābs.

02.00. Slepenā lidlaukā Austrumeiropā lielā ātrumā noris daudznacionāli centieni nosūtīt ieročus uz Ukrainu, vēsta CNN.

01.43. Šodien Rīgas Kongresu namā darbu sāks vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem

01.33. Lielbritānijas valdība piešķīrusi vēl 100 miljonus ASV dolāru (92 miljoni eiro) palīdzībai Ukrainai, svētdienas vakarā paziņoja premjerministra Borisa Džonsona birojs.

00.52. "Mēs sodīsim visus, kas šajā karā izdarīja zvērības. Jums nebūs klusas vietas uz šīs zemes - izņemot kapu," svētdienas naksts uzrunā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

00.50. "Vairāk nekā 1,5 miljoni bēgļu desmit dienu laikā no Ukrainas devušies pāri robežai uz kaimiņvalstīm - tā ir visātrāk augošā bēgļu krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara," tviterī ierakstījis ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.

00.40. ASV maksājumu karšu kompānija "American Express" svētdien pavēstīja, ka pārtrauc darbību Krievijā un Baltkrievijā. Krievijā izsniegtās "American Express" kartes nedarbosies ārzemēs, bet citās valstīs izdotās "American Express" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā.

6. marta teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv jau 11. dienu. Jaunākie notikumi