Krievija pašlaik karo ne tikai ar Ukrainu, bet ar visu Eiropu, izmantojot Ukrainas teritoriju. Tā uzskata Vašingtonā bāzētā Drošības politikas centra vecākais pētnieks Andrejs Illarionovs, vēsta Latvijas Radio.
2000. gadu sākumā viņš bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina ekonomikas politikas padomnieks. Tagad Illarionovs uzskata, ka Ukrainā notiekošais norit pēc ilgi plānota un rūpīgi izstrādāta plāna un Rietumiem nevajadzētu par zemu novērtēt Kremļa vadītāja plānus un ambīcijas. A. Illarioanovu iztaujāja Latvijas Radio žurnālists Uģis Lībietis.
"Šī kara pamatā ir reāli iebrukuma plāni, par kuriem mēs varam runāt, pateicoties varonīgajiem ukraiņu karavīriem. Šie plāni rāda, ka tie tika apstiprināti, ne jau atbildot uz kaut kādiem pareiziem vai nepareiziem ukraiņu lēmumiem. Ar to nav nekāda sakara. Tas viss ir saistīts tikai un vienīgi ar, pēc Putina domām, neveiksmīgajām Krievijas sarunām ar Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO. Tāpēc pašreizējais karš ir atbilde ASV un NATO.
Tas ir pilnīgi tas pats scenārijs, par kuru man savulaik ne vienu vien reizi stāstīja Mihails Saakašvili - kā notika 2008. gada karš Gruzijā. 2008. gada februārī, sešus mēnešus pirms uzbrukuma, Saakašvili tikās ar Putinu un runāja par iespējamo karadarbību. Toreiz Putins esot aktualizējis jautājumu par Kosovas neatkarības atzīšanu no Rietumvalstu puses. Un pēc tam mierīgi esot pateicis Saakašvili: “Nu, tu neuztraucies, jo mums te būs karš”. Sakaašvili esot mēģinājis tam iebilst, taču Putins esot teicis: “Tu nesatraucies. Tas nav karš ar tevi! Tas ir karš ar Rietumiem. Mēs gan karosim tavā teritorijā un atņemsim tev teritorijas. Bet patiesībā mēs karojam ar Rietumiem," intervijā sacīja A. Illarioanovs.
Tieši to pašu Putins darot 2022. gadā Ukrainā, bet ar Ukrainas iznīcināšanu viņš saprot karu ar Rietumiem. "Rietumi izliekas, ka viņi to nesaprot, neko nedzird un negrib tam piešķirt uzmanību, tādējādi atstājot Ukrainu faktiski vienu.
Mēs nezinām, kā beigsies šis karš. Un jebkura normāla cilvēka viedoklis jebkur pasaulē būs atbalstīt Ukrainu, jo ir nepieciešams panākt, lai iet bojā pēc iespējas mazāk cilvēku un lai Ukraina spēj aizsargāt savu neatkarību.
Diemžēl, tikai ar rezolūcijām un paziņojumiem to sasniegt neizdosies, jo uz tanku kāpurķēdēm un raķešu uzbrukumiem ir atbilstoši jāatbild. Ar rezolūcijām šādu karu nevar apturēt. Es baidos, ka Rietumu valstu nodevīgā pozīcija pret Ukrainu var novest pie tā, ka noasiņojošā Ukraina nonāks zem Kremļa saimnieka zābaka. Bet Eiropas traģēdija ar to nebeigsies, bet gan tikai sāksies, jo bez liekām pauzēm Putins ies tālāk, nebaidoties izmantot tos ieročus, kuru izmantošana eiropiešiem un NATO cilvēkiem liekas neiespējama, "uzskata A. Illarioanovs.
Viņš arī uzsver, ka ar esošo atbalstu Ukrainai ir par maz.
"Ar to nepietiek! Ir vairākas principiālas lietas, kuras prasa Ukraina, kuras tā lūdzas, lejot asiņainas asaras un ik dienu upurējot simtiem savu civiliedzīvotāju un militārpersonu.
Taču no NATO tā nav saņēmusi ne lidojumu aizliegumu zonu, tā nav saņēmusi solīto aviāciju, tā nesaņem pietiekami daudz aizsardzības bruņojuma, pretraķešu ieroču, pretgaisa aizsardzības sistēmu un kuģu raķešu. Šis saraksts ar ieročiem, ko varētu nosūtīt Ukrainai, ir ļoti garš, taču ir ierobežojumi piegādēm. Nav lendlīzes sistēmas, kuru izmantoja agresijai pakļautajām valstīm un kura deva savus rezultātus. Kāpēc gan to neieviest arī tagad? Kāpēc neievest NATO spēkus Ukrainas rietumos, lai nodrošinātu militāro preču konvoju drošību, vai garantētu drošību bēgļu izkļūšanai no valsts? Lai viņi nepiedalās kaujās, taču viņi rūpēsies par transportu koridoru drošību Ukrainas rietumos. Kāpēc neizveidot labās gribas koalīciju no valstīm, kuras ir NATO un kuras tajā nav? Šajā koalīcijā varētu iesaistīties arī nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji, sabiedriskās organizācijas un atsevišķi cilvēki. Kāpēc neveicināt brīvprātīgo militāro vienību izveidi dažādās valstīs, kuras būtu gatavas doties uz Ukrainu un palīdzēt ukraiņiem aizstāvēt sevi un Eiropu," sacīja A. Illarioanovs.
Viņš uzskata, ka ar sankcijām vien būs par mazu, lai apturētu uzbrūkošu karaspēku. "Putins ir nokodis lielu kumosu un, jo vairāk pret viņu tiek piemērotas sankcijas, jo ar lielāku naidu viņš sūta cīņā jaunas vienības, jaunu tehniku un piesaista jaunus resursus, lai izrēķinātos ar Ukrainu. Pašlaik vienīgais, kas var apturēt Putinu, ir militāra pretošanās," usvēra A. Illarioanovs.