Eiropas Savienībai (ES) ir jāpiešķir kandidātvalsts statuss Ukrainai, piedaloties neformālajā ES Vispārējo lietu padomes sanāksmē Francijas pilsētā Arlā, uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Ārlietu ministrija informē, ka diskusijas uzmanības centrā bija Krievijas iebrukums Ukrainā, dalībvalstu līdz šim sniegtais atbalsts un turpmākie soļi, kā arī ES - Ukrainas attiecības, tai skaitā ES kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai.
Kalniņa-Lukaševica informēja klātesošos, ka 3.martā Saeima vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai. Tāpat Saeima ir pieņēmusi likumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam, kā arī likuma grozījumus, kas ļauj Latvijas pilsoņiem dienēt Ukrainas bruņotajos spēkos.
Ukrainas atbalstam Latvijas valdība ir piešķīrusi papildu 2,4 miljonus eiro ieroču un bruņojuma piegādei, kā arī humānās palīdzības sniegšanai.
"Mums ir jāapliecina, ka Ukraina pieder Eiropai, par kuras vērtībām tā šobrīd varonīgi cīnās, un ir jāizmanto absolūti visas iespējas, lai palīdzētu Ukrainai. Šobrīd Ukrainai mūsu atbalsts ir vajadzīgs vairāk kā jebkad," sacīja parlamentārā sekretāre.
Pēc viņas paustā, Krievijas militārā agresija Ukrainā mēģina apturēt demokrātiskos procesus Eiropā un no vienotas ES rīcības šajā izšķirošajā brīdī ir atkarīga visu mūsu nākotne.
Kalniņa-Lukaševica informēja, ka Latvija sniedz atbalstu Ukrainai visos iespējamos veidos.
"Notiek izcila sadarbība starp valsts sektoru un nevalstiskajām organizācijām, koordinējot palīdzību ukraiņiem, uzņemam Latvijā ukraiņu bēgļus, tauta ir saliedēta, visi mēģina palīdzēt," uzsvēra ministrijas pārstāve.
Parlamentārā sekretāre norādīja, ka ir jāizvērš arvien spēcīgāks starptautiskais diplomātiskais, politiskais un ekonomiskais spiediens pret abām agresorvalstīm - Krieviju un Baltkrieviju -, kā arī jāizmanto visi starptautiski tiesiskie mehānismi, lai sauktu Krieviju pie atbildības par pastrādātajiem kara noziegumiem. Tāpat svarīgi izvērst pārdomātu un stratēģisku cīņu pret dezinformāciju, kas šajos apstākļos izplatās īpaši strauji.
Tikmēr Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs ministrijā uzņēma līdzšinējo Ukrainas vēstniecības Maskavā pagaidu vadītāju Jevhenu Kulešu. Sekojot neprovocētajam Krievijas iebrukumam Ukrainā, tika pārtrauktas Ukrainas un Krievijas diplomātiskās attiecības, un Ukrainas vēstniecība Maskavā tika evakuēta. Vēstniecības komanda šobrīd ir ieradusies Rīgā.
Ārlietu ministrijas valsts sekretārs apliecināja solidaritāti ukraiņu tautai un nosodīja Krievijas agresiju, kā arī atkārtoti pauda Latvijas nelokāmu atbalstu gan starptautiskajos, gan divpusējos formātos.
Tika pārrunāta Latvijas sniegtā palīdzība Ukrainai, gan piegādājot nepieciešamo Ukrainā, gan uzņemot un izmitinot no kara cietušos Ukrainas iedzīvotājus Latvijā. Ukrainas un Latvijas puses pauda pateicību Rīgas domei, Valsts robežsardzei un Valsts policijai par profesionālo sadarbību, atbalstot Ukrainas diplomātu ierašanos un uzturēšanos Latvijā.
Jau rakstījām, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstījis lūgumu par Ukrainas uzņemšanu ES. Dokuments jau ir nosūtīts uz Briseli.
"Ar šo vēstuli Ukraina kā Eiropas valsts, kura ciena vērtības, kas noteiktas Līguma par ES 2.pantā, iesniedz pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā atbilstoši Līguma par ES 49.pantam," teikts dokumentā.
Līguma par ES 2.pantā teikts, ka ES ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība. 49.pantā izteikta uzņemšanas kārtība.
Patlaban Ukraina oficiāli nav nedz ES kandidātvalsts, nedz potenciālā kandidātvalsts.