Baltijas ministri vienojas par nepieciešamību izveidot humanitāro koridoru Ukrainā

© AFP/Scanpix/Leta

Labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) kopā ar Lietuvas un Igaunijas sociālo lietu ministriem šodien parakstījis kopīgu paziņojumu par zaļo koridoru nepieciešamību humanitārās palīdzības nodrošināšanai kara plosītajā Ukrainā, vēsta Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Viņš informēja, ka šodien Viļņā norisinājās Baltijas Asamblejas Labklājības, veselības un ģimenes komitejas sēde, kurā Eglītis ziņoja Baltijas valstu parlamenta deputātiem par plānotajiem Latvijas pasākumiem, lai uzņemtu Ukrainas bēgļus Latvijā un sniegtu viņiem visu nepieciešamo palīdzību.

Sarunā ar Lietuvas sociālās drošības un darba ministri Moniku Navickieni Eglītis uzsvēris ciešās Baltijas valstu un Polijas sadarbības nozīmību, kopīgi nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā un aicinot Eiropas Savienību, tās dalībvalstis un starptautiskos partnerus atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus - gan tos, kas devušies bēgļu gaitās uz citām Eiropas valstīm, gan tos, kas palikuši Ukrainā kara apstākļos.

"Humanitārie koridori un sadarbība ar starptautiskajām humanitārajām organizācijām, kā Sarkanais krusts, Maltas ordenis, "Caritas", ir ārkārtīgi būtiski šajā ārkārtējā situācijā," uzsvēra Eglītis, norādot uz steidzamu un aktīvu rīcību, lai palīdzētu cilvēkiem, kas ir Ukrainas teritorijā, iesprostoti Krievijas ielenkumā.

Viņaprāt, ne mazāk svarīga ir arī Baltijas valstu sadarbība un kopīga rīcība ar Poliju, kas pašlaik uzņem lielāko daļu Ukrainas bēgļu, sniedz viņiem visu nepieciešamo sākotnējo palīdzību un ar savu pieredzi palīdz citām Eiropas valstīm.

Baltijas valstu starpā parakstītajā paziņojumā uzsvērta humanitāro koridoru steidzamā nepieciešamība, lai nodrošinātu drošas bēgļu gaitas un sniegtu humanitāro palīdzību - nepieciešamās pamata preces un medikamentus tiem cilvēkiem, kas paliek Ukrainā.

Paziņojums iesniegts atbildīgajām ANO struktūrām un Starptautiskajai Sarkanā krusta komitejai.

Kā ziņots, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.

Svarīgākais