Eiropas Savienības (ES) līmenī kā vienu no iespējām izskata arī tiešās tirdzniecības samazināšanu atsevišķos sektoros, tā turpinot Vladimira Putina režīma izolāciju, informēja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) birojā.
Šādu atbildi aģentūrai LETA sniedza Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, atbildot uz jautājumu, vai, reaģējot uz Krievijas režīma iebrukumu Ukrainā, Latvija un pārējās Rietumvalstis varētu turpināt samazināt tirdzniecību ar Krieviju līdz minimāli iespējamajam līmenim.
Premjera birojā uzsver, ka ES ļoti īsā laika periodā ir ieviesusi trīs sankciju pakotnes pret Putina režīmu, kā arī Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko režīmu. ES turpinās darbs pie nākamās sankciju pakotnes, koordinējot savu rīcību ar citām sabiedrotajām valstīm.
Jau vēstīts, ka pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainā ES, ASV un citas demokrātiskās valstis ir noteikušas plašas sankcijas pret Putina režīmu.
24.februārī Krievija iebruka Ukrainā, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes. Uzbrukumā Ukrainā piedalās arī Baltkrievija.
Krievijas karaspēka agresijas rezultātā kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju, trešdien ziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests.
Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainu pametuši vairāk nekā miljons cilvēku, trešdien paziņojis ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi.
