Bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris: Krievijas un Ukrainas karš nebūs ilgs

© Ekrānuzņēmums

Krievijas un Ukrainas karš nebūs īpaši ilgs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sauszemes spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Igors Rajevs, ziņi portāls "LSM.lv".

Viņš prognozēja, ka karš varētu ilgt vienu vai divas nedēļas, jo "ukraiņu resursi nav lieli, viņiem grūti cīnīties ar pārspēku, tai pašā laikā arī krievu resursi nav bezgalīgi".

Rajevs skaidroja, ka, tā kā Krievijai nevedās tik labi ar karu plašā frontē, tā tagad sākusi koncentrēt savu darbību noteiktos virzienos: mēģina aplenkt to ukraiņu armijas grupējumu, kas atrodas pie Luhanskas un Doneckas ar mērķi to iznīcināt; sāk palēnām arī savilkt spēkus apkārt Kijevai.

Pēc Rajeva teiktā, Ukrainas karavīriem pie Luhanskas un Doneckas būtu izdevīgāk atkāpties pozīcijās, kuras iespējams aizstāvēt, nevis ļaut sevi aplenkt Krievijas spēkiem. Šajā gadījumā Dņepras upe varētu būt daļa no tādas pretestības līnijas, kuru pretinieks nespēj pārraut.

Pašlaik Krievijas naratīvs paredz, ka tās militārie spēki tēmē uz militārajiem mērķiem un mēģina izvairīties no civilajiem upuriem. Tas redzams arī tajā, ka, piemēram, Harkovā Krievijas puse mēģinot iet iekšā bez smago ieroču palīdzības. Tomēr Rajevs paredz, ka tas ir laika jautājums, kad Krievija ķersies pie smagās artilērijas, jo process notiek lēnāk, nekā bija plānots.

Bijušais NBS Sauszemes spēku komandieris norādīja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina draudus par iespējamo kodolieroču izmantošanu vajadzētu uztvert ļoti nopietni. "Draudi ar kodolieroču izmantošanu ir viens no tiem elementiem, kādā veidā militāri vājākā puse var mēģināt sevi parādīt kā līdzvērtīgu," sacīja Rajevs.

Savukārt Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošais pētnieks Toms Rostoks sacīja: "Tas, ka Krievijas prezidents ir izvilcis ārā kodolieroču kārti, kura pēc tam propagandistu kanālos tikus apspēlēta tālāk, tā nav spēka izpausme. Ja viņiem Ukrainā ietu daudz labāk, tad mēs neko tādu vispār neredzētu. (..) Šajā situācijā vispār ir ļoti grūti ko prognozēt, jo lietas par kurām mēs domājām, ka ir absolūti neiespējamas, tad viņas jau ir notikušas un vēl daudz kas cits ir noticis. Plāns “A”, acīmredzami ir izgāzies. Kāds ir plāns “B” - tas, protams, iekļauj sevī ilgāku karadarbību. Iestigšanu Ukrainā.”