"Uz robežu kājām vējā un sniegā iet arī mammas ar zīdaiņiem" skaudri bēgļu stāsti par ceļu uz drošību

Bēgot no kara Ukrainā, cilvēki iestrēgst pie robežas, tur pavadot vairāk nekā dienu, vēsta Latvijas radio.

Ukrainas iedzīvotāja Anna Latvijas Radio pauda: "Divas dienas mēs gulējām autobusā, gaidot, lai šķērsotu robežu, tāpēc, ka bija tik daudz autobusu, tik daudz mašīnu! Mēs kustējāmies aptuveni 10-15 metrus pāris stundās. Paldies ukraiņiem no rietumiem. Viņi deva mums ēdienu bez maksas. Viņi mums deva ūdeni, kafiju, zupu - ļoti jauki cilvēki. Un beidzot, pirms pāris minūtēm, mēs esam šeit, Polijā. Un tagad es došos uz Prāgu. Un no Prāgas es došos uz Briseli. Un liels paldies poļiem! Viņi mums ļoti palīdzēja."

Savukārt Anastasija norādīja: "Pirmajā mūsu ceļojuma dienā mums bija bērni autobusā. Viena meitenīte, iespējams, divus gadus jauna un puika, kam bija trīs vai četri gadi. Viņi sēdēja netālu no manas vietas. Bet bērni autobusā - tas nav tik biedējoši kā bērni, kas iet ar saviem vecākiem. Uz robežas ir kādi 5 tūkstoši cilvēku un neviens nevar palīdzēt. Tas ir neprāts! Tā, protams, ir viņu izvēle, ko viņi nolēma darīt, bet tas ir biedējoši. Mēs sēžam autobusā, siltā vietā, jā, tas prasa ilgu laiku, Bet kā ir ar sievietēm, kas iet ar bērniem un jaundzimušajiem - tā ir pati biedējošākā lieta."