Latvijas vēstnieks Krievijā: Krievijas sabiedrībā ir redzama neapmierinātība ar Putina lēmumu

© Dāvis Ūlands/F64

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums ievest karaspēku Ukrainā ir polarizējis Krievijas sabiedrību, novērojis Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Piektdienas rītā intervijās vairākiem medijiem viņš atzina, ka Krievijas sabiedrībā ir redzama neapmierinātība ar minēto Putina lēmumu, tajā pašā laikā nozīmīgu sabiedrības daļu Kremļa propagandas mašinērijai ir izdevies pārliecināt par kara Ukrainā nepieciešamību, bet vēl citi baidās publiski izteikt savu viedokli, kas nav oficiālo valsts politiku atbalstošs.

Riekstiņš atzīmēja, ka pret karu Ukrainā iestājušies vairāki inteliģences pārstāvji, žurnālisti un mākslinieki, tai skaitā tādi Krievijā un bijušās Padomju Savienības valstīs pazīstami dziedātāji kā Alla Pugačova un Valērijs Meladze. Kāda Krievijas teātra vadītāja ceturtdien esot iesniegusi atlūgumu, norādot, ka neuzskata sevi par tiesīgu strādāt iestādē, kas saņem finansējumu no valsts, kura veic agresīvas darbības. Lai arī vardarbība Ukrainā turpinās, viņaprāt, šāda publiska nostāja tomēr nes augļus.

Pret karu Ukrainā ceturtdien Krievijā notikuši arī protesti, kurus varas iestādes apspiedušas, dažviet aizbildinoties ar Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai Krievijas sabiedrība ir gatava samierināties ar iespējamo valsts izolāciju no ārpasaules, vēstnieks atbildēja, ka saskaņā ar viņa novērojumiem Krievijas sabiedrība ir kļuvusi salīdzinoši politiski apātiska, jo faktiski visa opozīcija un atšķirīgi domājošie ir represēti, līdz ar to "tā bilde ir salīdzinoši bēdīga, ja mēs runājam par viedokļu plurālismu".

Riekstiņš atsaucās uz sabiedriskās domas pētījumiem, kas liecinot, ka sabiedrība ir sadalījusies divās apmēram līdzīgās pretēji noskaņotās daļās. Vienlaikus viņš domā, ka Krievijā "lielākajai daļai cilvēku karš pret saviem brāļiem - citu slāvu tautu - nav pieņemams, bet jautājums, cik viņi šobrīd ir gatavi par to izteikties".

Kā ziņots, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, Latvijas ārlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu atsaukt vēstnieku Riekstiņu uz konsultācijām, kā arī pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdienas rītā neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā tajā no dažādām pusēm iebruka Krievijas karaspēks.

Pasaulē

Atklātībā nonākusi informācija, ka 2022. gadā Vašingtona pieļāva 50 procentu iespējamību, ka Krievija pilna mēroga iebrukuma laikā Ukrainā izmantos taktiskos kodolieročus, vēsta laikraksts “The Sun”.

Svarīgākais