Pabriks: Stājoties pretī Krievijai, Ukraina pašlaik cīnās par Eiropas un transatlantisko nākotni

© Ģirts Ozoliņš/F64

Maksimāli jāatbalsta Ukraina, sniedzot tai visu nepieciešamo atbalstu aizsardzības spēju stiprināšanai, ceturtdien Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) norādījis Bukarestes devītnieka dalībvalstu aizsardzības ministru tiešsaistes sanāksmē.

Pabriks piedalījās Bukarestes devītnieka dalībvalstu aizsardzības ministru tiešsaistes sanāksmē, kurā ministri tikās ar ASV aizsardzības sekretāru Loidu Ostinu, lai pārrunātu reģionālās drošības situāciju kontekstā ar Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainā.

"Stājoties pretī Krievijas agresijai, Ukraina pašlaik cīnās par Eiropas un transatlantisko nākotni. Mums ir maksimāli jāatbalsta Ukraina, sniedzot tai visu nepieciešamo atbalstu aizsardzības spēju stiprināšanai, kā arī pret Maskavu jāvērš tūlītējas un bargas sankcijas," sanāksmē uzsvēra Pabriks.

Bukarestes devītnieka dalībvalstu aizsardzības ministri un ASV aizsardzības sekretārs sanāksmē stingri nosodīja Krievijas uzsākto liela mēroga uzbrukumu pret Ukrainu, kā arī apsprieda iespējas sniegt Ukrainai turpmāku politisku un militāra rakstura atbalstu.

Tāpat Bukarestes devītnieka valstis uzteica NATO lēmumu par aizsardzības plānu aktivizāciju un citiem tūlītējiem atturēšanas un aizsardzības stiprināšanas pasākumiem, par ko alianse vienojās šodien notikušajā NATO Ziemeļatlantijas padomes ārkārtas sanāksmē.

Bukarestes devītnieka dalībvalstu aizsardzības ministri arī pateicās ASV par spēju operatīvi reaģēt uz mainīgo drošības situāciju un pastiprinot ASV spēku klātbūtni Eiropā, tādējādi stiprinot reģiona aizsardzību.

Savukārt Ostins uzsvēra, ka ASV augstu vērtē sadarbību ar Bukarestes devītnieka dalībvalstīm, kā arī apliecināja, ka ASV nopietni uztver savas saistības attiecībā uz NATO 5. pantu un kolektīvo aizsardzību.

Bukarestes devītnieks ir platforma drošības jautājumu apspriešanai, kurā pārstāvētas Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija.

Neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā kaimiņvalstī no dažādām pusēm ceturtdienas rītā iebrucis Krievijas karaspēks.

Ukrainas armija iesaistījusies smagās aizstāvēšanās kaujās ar agresoriem.

Eiropas Savienība (ES), ASV, Lielbritānija un citas valstis, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, draud Maskavai ar ļoti nopietnām sankcijas, kuras sola ieviest visdrīzākajā laikā.

Pasaulē

Krievijas diktatora Putina ceturtdienas televīzijas uzruna nepārsteidza. Atbildot uz Rietumu ierobežojumu noņemšanu Ukrainai lietot rietumvalstu ražotās raķetes pret militāriem objektiem Krievijas teritorijā, Putins kārtējo reizi draudēja pasaulei ar izslavēto eskalāciju.

Svarīgākais