Krievijas ieņemto Ukrainas teritoriju noturēšana būs atkarīga no izvēlētās uzbrukuma jaudas un ievestajiem spēkiem, atzina bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Dalbiņš.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina realizētais uzbrukums Ukrainai liecina, ka Krievijas prezidents ar savu svītu nespēlē pēc noteikumiem un "visas suverenitātes, starptautiskās vienošanās un drošības principi ir vienkārši paslaucīti zem tepiķa".
"Tas ir reāls drauds visai demokrātiskai pasaulei, ja šādi var rīkoties. Ja pretim nav reakcijas, tad tam ir tālejošas sekas," piebilda Dalbiņš.
Dalbiņa kā atvaļināta virsnieka rīcībā nav informācija par kādām sauszemes operācijām, tomēr, lai arī agresoram ir lielāks spēku samērs un tehnoloģisks pārsvars, patlaban nav zināms, kā "tas realizēsies uz zemes un kā rīkosies Ukrainas sabiedrotie, kādu palīdzību sniegs un kādas sankcijas vērsīs".
"No tā būs atkarīgs iznākums un tālākā rīcība," piebilda Dalbiņš.
Vai krievi spēs noturēt ieņemtās teritorijas, būs atkarīgs, ar kādu jaudu tiks izdarīta ieņemšana un kādi spēki tiks ievesti. "Izskanēja jau informācija, ka tiks piesaistītas nacionālās gvardes vienības šādu teritoriju kontrolēšanai," piebilda Dalbiņš.
Neilgi pēc Krievijas prezidenta Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.
Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.
Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.