Austrālija, Japāna un Kanāda piemērojušas sankcijas Krievijai, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Austrālijas valdības Nacionālās drošības komiteja apstiprinājusi sankcijas un ieceļošanas aizliegumus astoņiem Krievijas Drošības padomes locekļiem.
Austrālija arī nolēmusi paplašināt iepriekšējās sankcijas, vēršoties pret divām Krievijas bankām.
Austrālijas premjerministrs Skots Morisons norādīja, ka šī ir pirmā sankciju kārta, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Austrālija arī brīdināja uzņēmumus gatavoties iespējamai Krievijas atbildei kiberuzbrukumu veidā.
Arī Japāna piemērojusi sankcijas Krievijai un tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuras Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzinis par neatkarīgām.
Japāna aizliegs jaunu Krievijas valsts obligāciju emisiju un izplatīšanu Japānā un apturēs vīzu izdošanu cilvēkiem, kas saistīti ar Doņeckas un Luganskas "tautas republikām" un iesaldēs viņu līdzekļus Japānā, kā arī aizliegs tirdzniecību ar šīm teritorijām.
Tikmēr Kanāda piemērojusi Krievijai ekonomiskās sankcijas par agresiju pret Ukrainu un nosūtīs papildu karavīrus uz NATO austrumiem, tostarp Latviju, paziņojis Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.
Trudo otrdien paziņoja, ka Kanādas valdība aizliegs kanādiešiem slēgt darījumus ar tā dēvētajām Doņeckas un Luganskas "tautas republikām", kuru "neatkarību" Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu un Krievijas parlamenta locekļiem, kas balsoja par Doņeckas un Luganskas neatkarības atzīšanu.
Kanāda arī piemēros sankcijas divām Krievijas bankām un aizliegs jebkādus darījumus ar tām, paziņoja Trudo.
Viņš paziņoja, ka apstiprinājis arī papildu 460 karavīru nosūtīšanu NATO austrumu flanga stiprināšanai.
"'Šodien es arī apstiprinu līdz 460 Kanādas bruņoto spēku karavīru iesaistīšanu operācijā "Reassurance". Tas nozīmē vairāk karavīru Latvijā, kā arī papildu fregati un jūras patruļlidmašīnu," paziņoja Trudo.
Uz Latviju tiks nosūtīta artilērijas vienība ar 100 karavīriem, kas pievienosies 540 citiem Kanādas karavīriem, kas vada NATO kaujas grupu Baltijas valstī.
Uz Austrumeiropu tiks nosūtīta arī fregate "HMCS Halifax" un patruļas lidmašīna "CP-140 Aurora".
Papildspēku ierašanās Eiropas austrumos gaidāma līdz marta beigām.
Trudo norādīja, ka šie pasākumi paredzēti, lai "stiprinātu mūsu saistības pret NATO un veicinātu mieru un drošību reģionā".
Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" komentējot Kanādas lēmumu, sacīja, ka Latvijai jau ir spēcīgas pozīcijas.
"Atcerēsimies, ka mūsu pašu bruņotie spēki un zemessargi ir ļoti spējīgi, profesionāli, labi ekipēti, ar labu bruņojumu, kas aizvien uzlabojas. Tad mums vēl papildus desmit NATO valstu karavīri ikdienā ir līdzās. Tagad uz vingrinājumiem vēl nāk amerikāņi klāt un viņi vēl paziņoja, ka vēl to pastiprinās, un vēl Kanāda, kas ved šo lielo kontingentu," stāstīja Kariņš.
Pēc viņa paustā, Latvijas pozīcija kļūst arvien drošāka. "Kur ir tas nozīmīgums? Tas nozīmīgums ir, ka gan Amerika, gan Kanāda, gan Lielbritānija, gan Vācija, gan visi pārējie - Spānija, Itālija - saka, ka Baltijas teritorija ir arī viņu teritorija," komentēja valdības vadītājs, piebilstot, ka šiem karavīriem ir iedots mandāts karot, ja tas būs nepieciešams.
Putins ir uzdevis Krievijas Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās". Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
Trudo raksturoja šo soli kā skaidru Ukrainas suverenitātes pārkāpumu.
"Nekļūdieties: tas ir iebrukums suverēnā valstī, un tas ir absolūti nepieņemami," sacīja Trudo, piebilstot, ka Krievijai vēl "nav par vēlu" meklēt diplomātisku risinājumu.