Eiropas Savienība (ES) ir vienojusies ieviest sankcijas pret Krieviju, to cieši koordinējot ar starptautiskajiem partneriem, informēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Politiķis skaidroja, ka ES ir paudusi skaidru un vienotu viedokli, kategoriski nosodot Krievijas agresiju pret Ukrainu. Krievijas prezidenta lēmums ir starptautisko tiesību un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir izraisījis asu starptautisku nosodījumu un padziļina jau esošo krīzi.
"Detalizētāk par sankcijām pret Krieviju plānots lemt šodien ārkārtas ES Ārlietu padomē. Plānots apstiprināt sankcijas, kas vēršanas gan pret individuālām personām, gan arī pret nozarēm un tirgus dalībniekiem, kas finansē un citādi atbalsta šī nelikumīgā lēmuma īstenošanu," sacīja Dombrovskis.
Tāpat viņš minēja, ka EK jau ir paziņojusi par finanšu atbalstu Ukrainai. Ārkārtas makrofinansiālās palīdzības programma 1,2 miljardu eiro apmērā ir apstiprināta un pirmo maksājumu plānots veikt martā. Ukrainai tiks sniegts arī papildus atbalsts grantu veidā 120 miljonu eiro apmērā. Turklāt, jau šogad ES gatavos vēl vienu finanšu atbalsta programmu, koordinējot to ar Starptautisko Valūtas fondu. Kopumā šī palīdzība palīdzēs Ukrainai stabilizēt finanšu tirgus un ekonomiku. Papildus tam Eiropas Komisija strādā pie citiem scenārijiem kā sniegt atbalstu Ukrainai ekonomiski, tai skaitā aktivizējot tirdzniecības sadarbību.
"Krievijas agresīvā rīcība jau šobrīd atstāj ietekmi uz globālo ekonomiku. G20 valstu sanāksmē tā tika atzīta kā viens no riskiem, kas apdraud ekonomikas atveseļošanu. Līdz ar to ES strādā pie konflikta atrisināšanas scenārijiem, stingri atbalstot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti," pauda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EK prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels paziņojuši, ka pirmā sankciju pakete būs vērsta pret cilvēkiem, kas "iesaistīti nelegālajā lēmumā" atzīt "republikas", kā arī "bankām, kas finansē Krievijas armiju un citas operācijas šajās teritorijās".
Sankcijas arī būs "vērstas pret Krievijas valsts un valdības spējām piekļūt ES kapitāla un finanšu tirgiem un pakalpojumiem, lai ierobežotu eskalējošas un agresīvas politika finansēšanu". Sankcijas būs arī "vērstas pret divu separātisko reģionu tirdzniecību ar ES, lai nodrošinātu, ka atbildīgie noteikti jūt savu nelegālo un agresīvo darbību ekonomiskās sekas".
Otrdien tiks izziņotas arī ASV un Lielbritānijas sankcijas. Lielbritānijas premjers pavēstīja, ka sankcijas būs vērstas pret Krievijas bankām un privātpersonām.
"Krievijas karaspēks jau ir iegājis Donbasā, mēs Donbasu uzskatām par Ukrainas daļu," sacīja Borels.
Līdzīgi kā ASV arī ES Krievijas karaspēka ienākšanu Donbasā neuzskata par vispārēju iebrukumu, kam atbilstoši Rietumu līderu pēdējo mēnešu laikā solītajam būtu jāseko sevišķi sāpīgu sankciju noteikšanai.
"Es neteiktu, ka tas ir vispārējs iebrukums, bet Krievijas karaspēks ir uz Ukrainas zemes," piebilda Borels.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību, neraugoties uz rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.
Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" tā sauktajās Donbasa "tautas republikās".
Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.